Kravas automobiļu dekarbonizācija: Latvijai nāksies pārveidot visu pārvadājumu sistēmu 0 70

Tādi secinājumi skanēja seminārā, kura dalībnieki apsprieda nepieciešamās izmaiņas kravu un komunālā transporta jomā dekarbonizācijas kontekstā.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, 2025. gadā Latvijā bija nedaudz vairāk nekā 100 000 kravas automobiļu un 4 737 licencētu kravu pārvadātāju, tostarp 26 % veica iekšzemes pārvadājumus, bet 74 % — starptautiskos. 96 342 kravas automobiļi darbojas ar dīzeļdegvielu, benzīnu izmanto 2 288 kravas automobiļi, sašķidrināto zemes gāzi — 1 031, saspiesto dabasgāzi — 314, bet ar elektrību darbojas 291.

Tādējādi bezemisiju kravas automobiļu daļa ir tikai 0,29 % no kopējā kravu transporta apjoma Latvijā. Autotransports rada 97,4 % no visām transporta emisijām, kamēr dzelzceļš — 2,4 %.

Kā norāda eksperti, kravu transporta dekarbonizācija Latvijā nav tāla nākotne, bet gan steidzama nepieciešamība, un, lai nezaudētu priekšrocības Baltijas un Eiropas tirgos, ir vitāli svarīgi ieviest skaidru, prognozējamu un ilgtspējīgu valsts atbalsta sistēmu, kas ļautu uzņēmumiem plānot ilgtermiņa ieguldījumus un pāreju uz mūsdienīgu kravas automobiļu parku.

Satiksmes ministrija veica pētījumu, kura ietvaros modelēti trīs scenāriji - minimālais (tirgus paškontrole un pakāpeniska pāreja uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem), optimālais un maksimālais (nodokļu stimuli, subsīdijas, aizliegumi un ierobežojumi, dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstība). Kā iespējamie nodokļu stimuli tiek izvērtēts diferencēts nodoklis par transportlīdzekļu ekspluatāciju atkarībā no emisiju apjoma, atvieglojumi zemaemisijas un bezemisiju kravas automobiļiem, subsīdijas automobiļu iegādei, atbalsts alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstībai. Savukārt kā ierobežojoši pasākumi tiek izskatīta zemu vai nulles emisiju zonu ieviešana pilsētu centros.