Aptauja: Šogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju 0 52

Pētījuma dati rāda, ka 25% mājsaimniecību aizvadītajā gadā piedzīvojušas finanšu uzlabojumus, 39% situācija saglabājusies stabila, savukārt negatīvas pārmaiņas skārušas 34% aptaujāto. Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā.

Salīdzinot ar 2024. gadu, šogad iedzīvotāji biežāk spējuši atļauties tēriņus atpūtai un izklaidei, palielinājuši finansiālos uzkrājumus, labāk spējuši salāgot ikmēneša ienākumus ar izdevumiem, kā arī kopumā palielinājuši ikmēneša ienākumus.

"Swedbank" Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa norāda, ka iedzīvotāju pozitīvajam vērtējumam par finansiālo situāciju ir reāls pamats, ko apliecina arī statistikas dati - darba alga, ņemot vērā inflācijas ietekmi, turpinājusi augt, atstājot iedzīvotājiem vairāk līdzekļu nekā iepriekšējos 12 mēnešos. Nodarbinātības līmenis saglabājies stabils, neradot bažas par bezdarba pieaugumu. Turklāt ienākumu pieaugums netiek automātiski novirzīts patēriņam, ļaujot mājsaimniecībām palielināt uzkrājumus. Tajā pašā laikā būtiska sabiedrības daļa - aptuveni katrs trešais iedzīvotājs - joprojām saskaras ar finansiālām grūtībām un dzīvo zem vidējā līmeņa.

Pētījuma dati rāda, ka 2025. gadā iedzīvotāju ikdienas budžetu nemainīgi visvairāk noslogojušas trīs galvenās izmaksu kategorijas - pārtikas tēriņu pieaugums skāris 78% mājsaimniecību, mājokļa uzturēšanas izmaksas ietekmējušas 68%, savukārt transporta izdevumi - 54% iedzīvotāju. Pārtikas cenu kāpuma izmaksas jūtami noslogojušas mājsaimniecību budžetu gan pērn, gan šogad. Savukārt ar mājokli un transportu saistītās izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav palielinājušās, un dažviet šo izdevumu ietekme pat nedaudz samazinājusies, ļaujot iedzīvotājiem daļēji kompensēt citu izdevumu pieaugumu.

Neskatoties uz pozitīvākām sajūtām par aizvadīto gadu, iedzīvotāji joprojām saglabā piesardzīgu skatu nākotnē. 2026. gadā savas finanšu situācijas uzlabošanos prognozē 25% mājsaimniecību, 28% sagaida, ka situācija saglabāsies nemainīga, savukārt 36% paredz pasliktinājumu.

Optimistiskākie ir tie, kam arī šis gads bijis veiksmīgs - vīrieši, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo un augstāko izglītību, kā arī vidēji augstu un augstu ienākumu saņēmēji. Tomēr kopējais optimisma līmenis salīdzinājumā ar 2024. gadu ir krities, atspoguļojot augošu nedrošības sajūtu par globālajiem procesiem.

Kropa norāda, ka dažādu ārējo faktoru satricinājumi, kuru vidū minama pandēmija, karš, energoresursu krīze, pasaules politiskā nestabilitāte un straujš dzīves dārdzības pieaugums, liedz iedzīvotājiem pilnībā atgūt ticību, ka nākotnē finanšu situācija būtiski uzlabosies.

"Šobrīd vērojams mērens, realitātē balstīts optimisms, un būtu satraucoši, ja lielākā daļa sagaidītu strauju dzīves līmeņa pieaugumu, jo tam būtu nepieciešams arī konkrēts un visaptverošs plāns," pauž Kropa.

Viņa skaidro, ka arī Saeimas pieņemtais 2026. gada budžets paredz mērenu atbalsta pieaugumu mājsaimniecībām - ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums palielināts par 40 eiro (no 510 līdz 550 eiro), minimālā alga - līdz 780 eiro (no 740 eiro), īslaicīgi samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, kā arī pārskatīti bērna piedzimšanas un bērna kopšanas pabalsti. Kā norāda Kropa, šīs izmaiņas ir nozīmīgas, jo sniedz tiešu atbalstu mājsaimniecībām un daļēji kompensē dzīves dārdzības ietekmi, tomēr tās nav pietiekamas, lai būtiski mainītu iedzīvotāju finanšu situāciju.

"Swedbank" Finanšu institūta pētījums "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās" veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījums veikts 2025. gada novembrī.