Noziedzīgā eksporta: Latvija «apavina» Krievijas bumbvedējus un haubices 0 79

Neaizstājams izejmateriāls

Dabīgais kaučuks ir viens no vērtīgākajiem izejmateriāliem kara produkcijas ražošanai. «Kaučuks ir ļoti izturīgs gumijas materiāls, ko var izmantot arī civilajā aviācijā. Kā arī dažādos stiprinājumos kāpurķēžu mehānismos,» — stāsta Elīna Egle, Latvijas aizsardzības un drošības rūpniecības federācijas vadītāja. Dabīgais kaučuks ir ļoti pieprasīts, jo tā īpašības nav pilnībā atdarināmas ar sintētiskiem aizstājējiem. Tas nozīmē, ka dabīgais kaučuks ir pieejams ierobežotā apjomā.

Krievija, kas kaučuku izmanto arī kara lidaparātu riepām, ir atkarīga no šī izejmateriāla importa. «Krievijā ražo sintētisko kaučuku, taču tam nav tādu īpašību kā dabīgajam kaučukam, kas nepieciešamas riepām — izturībai, ilgmūžībai un efektīvai darbībai,» — norāda Jeļena Jurčenko, Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes analīzes, izmeklēšanas un pētījumu direktore.

Dabīgais kaučuks Krievijā tiek izmantots, tostarp, lidmašīnu riepām, ar kuru palīdzību tiek veikti raķešu un aviobumbu uzbrukumi Ukrainai. Proti, 2023. un 2024. gadā Krievijas aviācija izmantoja aptuveni 70 bruņotus lidaparātus Su-34 un Su-35S. Tomēr, kā noskaidrojusi Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, Krievija ir atkarīga no dabīgā kaučuka šo lidmašīnu riepu ražošanā.

Latvija šajā shēmā ir starpposma saite, secināja Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, kas izpētīja muitas deklarācijas Export Genius datu bāzē. Proti: dabīgais kaučuks galvenokārt tiek ražots Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav iekļautas sankcijās, no tām iegūtais dabīgais kaučuks parasti tiek eksportēts tieši uz Krieviju vai caur Ķīnu. Tomēr kaučuks nonāk Krievijā arī caur Eiropas valstīm. Kā secināja Ukrainā, pagājušajā gadā piegādātāji no Eiropas Savienības izveda uz Krieviju dabīgā kaučuka par vairāk nekā diviem ar pusi miljoniem eiro. «Eiropas valstis pašas nav ražotājas, bet, tā kā eksports nav aizliegts, tās var tikt izmantotas kā reekspor­ta centri,» — norāda Jurčenko.

Saskaņā ar ukraiņu pētījumu, Latvija nodrošināja 86 % no visa dabīgā kaučuka, kas no Eiropas Savienības tika piegādāts Krievijai.

Pārējos četrpadsmit procentus piegādāja Itālija.

Minētas divas Latvijas uzņēmējsabiedrības

Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes izpēte rāda, ka pagājušajā gadā divas Latvijas kompānijas caur Latviju piegādāja dabīgo kaučuku par vairāk nekā diviem miljoniem eiro pieciem ar Krieviju saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Lursoft datiem, viens uzņēmums sniedz transporta atbalsta pakalpojumus, cits — starpniecības pakalpojumus kravu pārvadājumu jomā.

De facto ir zināms, kuras Latvijas firmas parādās kā dabīgā kaučuka eksportētājas, tomēr abas noliedz, ka pagājušajā gadā būtu nosūtījušas kravas minētajiem uzņēmumiem. Abas kompānijas arī apgalvo, ka stingri ievēro likumdošanas prasības un saistošos normatīvos aktus. Tagad, pēc tam kad izdevums Politico ziņoja, ka dabīgais kaučuks nonāk Krievijā caur Latviju, situāciju izmeklē drošības iestādes.

Situāciju vērtē drošības iestādes

«Mēs uzreiz pieprasījām informāciju no drošības dienestiem, jo runa ir par dabīgo kaučuku. Tas nav autorizēts produkts, to izmanto dažādi. Un pirmais, ko mums jānoskaidro — vai patiešām ir noticis sankciju pārkāpums, vai piegāde bija tieši militāram kompleksam. Tagad mēs gaidām secinājumu no mūsu drošības iestādēm,» — paziņoja Saeimas sekretārs Ārlietu ministrijā Artēms Uršulskis.

Ārlietu ministrija cer saņemt drošības iestāžu secinājumu tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvija ierosinās ieviest sankcijas attiecībā uz kaučuku

Dabīgais kaučuks, atšķirībā no sintētiskā, pašlaik nav pakļauts sankcijām. Turklāt ar Krieviju saistītie uzņēmumi, kas oficiāli saņem dabīgo kaučuku caur Latviju, nav iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstā. «Domāju, ka tas ir jautājums par caurumu sankcijās, jo nav iespējams aptvert pilnīgi visus ierobežojumus un visus konkrētos produktus un pakalpojumus, kas ir daļa no apmaiņas starp Krieviju un Eiropas valstīm,» — uzskata Politico autors Herardo Fortuna.

De facto ir zināms, ka Latvija diskusijās par nākamo, proti, divdesmito, sankciju paketi, kas gaidāma nākamā gada sākumā, aicinās noteikt sankcijas kaučukam.

Tomēr jau tagad zināms, ka būs valstis, kas iebildīs pret šo priekšlikumu. «Katrā sarunu raundā par sankcijām ir viena nozīmīga īpatnība — ja pat viena valsts atsakās piekrist, tas nozīmē, ka sankcijas automātiski zaudē spēku. Šajā ziņā vienprātība ir gan sistēmas stiprā puse, gan tās ierobežojums,» — saka Fortuna.

Par to, kā varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, skaidrāk būs martā.

2023. gads — kaučuka un tā izstrādājumu eksporta maksimums uz KF

Kopumā kaučuka un tā izstrādājumu eksports no Latvijas uz Krieviju pēdējo piecu gadu laikā bijis ļoti nevienmērīgs. Līdz 2023. gadam tas strauji pieauga, bet pēc tam būtiski kritās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2023. gadā kaučuka un tā izstrādājumu eksports uz Krieviju tika novērtēts 41,15 miljonos eiro, 2024. gadā šis eksports samazinājās līdz 19,97 miljoniem eiro.

Tomēr CSP datos nav atspoguļots kaučuks, kas vienkārši «ir gājis cauri» Latvijai, citādi sakot — bijis reekspor­tēts.

Latvija joprojām eksportē kaučuku un tā izstrādājumus uz Krieviju par miljoniem eiro. Galvenokārt — riepas.

Saeimas apakškomisijas par eksportu un konkurētspēju priekšsēdētājs Arturs Butans (Nacionālā apvienība) uzskata, ka jāveic rūpīgāka pārbaude, vai no Latvijas eksportētais izejmateriāls netiek izmantots militārajā rūpniecībā. «Jau tad, kad parādījās informācija par mangāna rūdas eksportu, ka tā iet caur Latviju un tiek izmantota karošanas rūpniecībā, arī tad mēs Saeimā aicinājām Ministru kabinetu rīkoties. Skaidri tika prasīts pārliecināties, vai tas ir vienīgais izejmateriāls un vai citi materiāli netiek izmantoti militārajā rūpniecībā.

Tagad tie signāli, kas saņemti par kaučuku, liecina, ka to izmanto gan aviācijā, gan haubicēs, un galvenokārt riepu ražošanā,» — uzskata Butans.

Viņš sagaida, ka šo uzdevumu jāuzņemas Ārlietu ministrijai.

Turklāt pašlaik nav publiski pieejama informācija par to, kuri uzņēmumi eksportē preces no Latvijas uz Krieviju. Aktuālākie pieejamie dati attiecas uz pagājušā gada vasaru. Līdz šim Ekonomikas ministrijai nav izdevies atrast risinājumu, kā sabalansēt sabiedrības tiesības zināt eksportētājus un iespējamos tiesvedības riskus.