Lietuvieši steidz iztērēt savu vidējo algu 2 400 eiro bruto 0 37

2025. gada trešajā ceturksnī vidējā darba alga Lietuvā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, pieauga par 8 %, jeb par 180 eiro, un sasniedza 2,4 tūkst. eiro «uz papīra», informē Sociālās apdrošināšanas fonds («Sodra»). Vidējie ienākumi «uz rokas» gada laikā palielinājās par 103 eiro, jeb par 7,5 %, līdz 1,47 tūkst. eiro, ziņo ru.delfi.lt.

«Vislielāko ietekmi uz darba ienākumu pieaugumu atstāja minimālās mēneša algas paaugstināšana 2025. gadā. Svarīgi, ka ienākumu pieaugums pārsniedza gada inflāciju, kas septembrī sasniedza 4 %, tāpēc darbinieku reālie ienākumi palielinājās par dažiem procentiem», – norādīja «Sodra» pārstāve Kristīna Zitikīte.

Viņas teikto, minimālās mēneša algas (MMA) izmaiņas visvairāk skar zemu ienākumu iedzīvotājus, tāpēc plaisa ienākumos starp viszemāk apmaksātajiem un visaugstāk apmaksātajiem iedzīvotājiem saīsinājusies.

Mazāk nekā 999 eiro «uz papīra» nopelnīja 9 % strādājošo, bet vairāk nekā 4 tūkst. eiro – katrs astotais.

Pēc «Sodra» aprēķiniem 2025. gadā straujākais darba ienākumu pieaugums tika fiksēts transporta sektorā. Autovadītāju vidējie ienākumi «uz rokas» pieauga par 140 eiro un sasniedza 1,03 tūkst. eiro.

Administrācijas un apkalpošanas jomā ienākumi pieauga par 12,6 % līdz 1,08 tūkst. eiro «uz rokas», tirdzniecībā – līdz 1,22 tūkst. eiro. Izglītības jomā atalgojums pieauga aptuveni par 10 % – skolotāji vidēji pelnīja 1,44–1,66 tūkst. eiro «uz rokas». Veselības aprūpes sektorā pieaugums ir nevienmērīgs – visvairāk palielinājušies speciālistu ārstu ienākumi, par 340 eiro, līdz 3 140 eiro «uz rokas».

Trešajā ceturksnī straujākais darba ienākumu pieaugums fiksēts vecāka gadagājuma darbinieku vidū. Ienākumi vecuma grupā 51–60 gadi pieauga par 10,5 %, bet grupā virs 60 gadiem – par 10,1 %. Tomēr «Sodra» analīze atklāja skaidru tendenci: vecāka gadagājuma darbinieki saskaras ar lielākām grūtībām darba tirgū nekā jaunie, un daļa no viņiem pamet darba tirgu pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Ar dzīves ilguma palielināšanos un sabiedrības novecošanos šīs tendences kļūst arvien nozīmīgākas gan darba tirgum, gan sociālās apdrošināšanas sistēmai.

No 55 gadu vecuma strādājošo īpatsvars samazinās, un ienākumus arvien biežāk aizstāj sociālās izmaksas – invaliditātes pensijas vai bezdarba pabalsti.

Pēc «Sodra» datiem pašlaik Lietuvā nodarbināti aptuveni 1,4 milj. cilvēku. Šis skaitlis ir stabilizējies – trešajā ceturksnī strādāja gandrīz tikpat daudz cilvēku kā pirms gada – pieaugums bija vien 0,01 %.