Tas atspoguļo zemu ienākumu salīdzinājumā ar citiem šīs valsts iedzīvotājiem.
Miljoniem eiropiešu dzīvo nabadzībā, taču komfortablas ienākumu jēdziens dažādās valstīs ievērojami atšķiras. 2024. gadā vairāk nekā 72 miljoni cilvēku ES tika klasificēti kā "pakļauti nabadzības riskam", kas veido 16,2% no iedzīvotāju skaita.
Tomēr, salīdzinot nabadzības sliekšņus dažādās valstīs, dzīve uz nabadzības robežas izskatās pavisam atšķirīgi.
Riska nabadzības rādītājs ir cilvēku daļa, kuru mediānais ekvivalents pieejamais ienākums ir zem noteikta sliekšņa. Šis slieksnis ir noteikts 60% apmērā no valsts mediānajiem ienākumiem.
Tomēr Eurostat norāda, ka šis rādītājs nemēra bagātību vai faktisko nabadzību. Drīzāk tas atspoguļo zemu ienākumu salīdzinājumā ar citiem šīs valsts iedzīvotājiem, kas "ne vienmēr nozīmē zemu dzīves līmeni".
Vidēji ES gada mediānais ekvivalents ienākums uz vienu personu 2024. gadā bija 21 582 eiro. 60% no šīs summas ir 12 949 eiro, vai apmēram 1 079 eiro mēnesī. Ikviens, kura ienākumi ir zem šī līmeņa, tiek uzskatīts par pakļautu nabadzības riskam.
Tomēr datu analīze pa valstīm sniedz daudz skaidrāku ainu. ES šis slieksnis svārstās no 391 eiro Bulgārijā līdz 2 540 eiro Luksemburgā.
Ja iekļauj kandidātvalstis, par kurām ir dati, un EFTA dalībvalstis, tad tas svārstās no 201 eiro Turcijā līdz 2 596 eiro Šveicē. Norvēģija arī ir viena no trim valstīm, kur slieksnis pārsniedz 2 000 eiro. Nabadzības riska slieksnis ir diapazonā no 1 500 līdz 2 000 eiro Dānijā, Austrijā, Īrijā, Nīderlandē un Beļģijā (sarakstā no augstākā līdz zemākajam šajā grupā).
Šis līmenis ir zem 750 eiro vairākās valstīs, tostarp Latvijā, Portugālē, Horvātijā, Lietuvā, Polijā, Grieķijā un Slovākijā. Tas nokrītas zem 500 eiro Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā un Turcijā.
Starptautisko "lielo četru" ES valstu vidū Vācija ir ar visaugstāko nabadzības slieksni - 1 381 eiro, tai seko Francija (1 278 eiro), Itālija (1 030 eiro) un Spānija (965 eiro).
Divu pieaugušo un divu bērnu, kas jaunāki par 14 gadiem, mājsaimniecībai nabadzības riska slieksnis ir 2,1 reizes augstāks nekā vienai personai. Tas ir 2 266 eiro ES, 423 eiro Turcijā un 5 452 eiro Šveicē.
Kādi ir atšķirību iemesli?
Nabadzības riska sliekšņi tieši atkarīgi no mediānā ekvivalenta ienākuma valstī. Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) ekonomistes Džūlijas De Lazari teikto, atšķirības darba ražībā un rūpniecības struktūrā palīdz izskaidrot, kāpēc šie līmeņi ir tik atšķirīgi. Augstāka darba ražība ļauj valstīm uzturēt augstākas algas.
Kā rezultātā valstīs ar lieliem dārgiem sektoriem, piemēram, finansēm, informācijas tehnoloģijām vai augsto tehnoloģiju ražošanu, algas parasti ir augstākas. Tas arī nozīmē, ka nabadzības slieksnis šajās valstīs ir augstāks.
Atstāt komentāru