Trešo valstu pilsoņu sūdzību skaits par dažāda smaguma darba tiesību pārkāpumiem, ar kuriem viņi saskaras Latvijā un kas nereti robežojas ar cilvēku tirdzniecību, turpina pieaugt, raksta LETA ar atsauci uz «Diena».
Tie ir gadījumi par neizmaksātām algām, neregulētu darba laiku un atlaišanu bez brīdinājuma. Šādas situācijas nonāk gan organizācijas “Patvērums Uzticams nams”, gan Valsts darba inspekcijas redzeslokā.
Sociālā rehabilitācija cilvēku tirdzniecības upuriem tiek finansēta no valsts budžeta, un ik pēc diviem gadiem Labklājības ministrija izsludina konkursu pakalpojuma nodrošinātājiem. Parasti konkursā piedalās divas organizācijas — “Marta centrs” un “Uzticams nams”, kas ar cilvēku tirdzniecības upuriem strādā kopš 2007. gada.
“Mēs cenšamies viņus nostādīt uz kājām un atgriezt sabiedrībā,” Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izbraukuma sēdē sacīja “Patvēruma Uzticams nams” valdes locekle Gita Miruškina.
Pēdējo desmit mēnešu laikā organizācijā pēc palīdzības vērsušies 24 cilvēki — piecas sievietes un 19 vīrieši. No tiem tikai viens nosūtīts no policijas. Trīs gadījumos konstatēta seksuāla ekspluatācija, vienā — fiktīvas laulības, bet 20 gadījumos — darba likumdošanas pārkāpumi. Palīdzību lūguši viens Kongo, viens Uzbekistānas, divi Indijas, četri Latvijas un 14 Tadžikistānas pilsoņi.
Gadījumus, kuros cilvēki nonāk “Uzticamajā namā” ārpus kriminālprocesa un nav atzīti par cietušajiem, izskata īpaša komisija, kurā darbojas jurists, psihologs un sociālais darbinieks. Tā uzklausa personu, taču neveic izmeklēšanu. Pēc tam tiek lemts par personas atzīšanu par cilvēku tirdzniecības upuri; tiem, kuri kritērijiem neatbilst, palīdzība tiek atteikta.
Organizācijas sākumposmā palīdzību visbiežāk lūdza Latvijas iedzīvotāji, taču šobrīd lielākā daļa iesaistīto ir cilvēki no citām valstīm. Īpaši satraucošs ir pieaugošais problēmu apjoms ārzemju strādniekiem, kuri ierodas Latvijā darba nolūkā. Lielākoties tie nodarbināti būvniecībā — nevis privātajos objektos, bet lielos valsts mēroga projektos, piemēram, slimnīcā “Gaiļezers” vai “Rail Baltic”. Pārkāpumi tiek fiksēti arī lauksaimniecībā, ražošanā un pakalpojumu sektorā — jomās, kur nepieciešams zemas kvalifikācijas darbaspēks, norādīja Miruškina.
