AS «Rīgas siltums» vērtē iespējas tirgus svārstību gadījumā biežāk mainīt siltumenerģijas tarifu, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš.
"Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka Rīgas pilsētai šobrīd apmēram 70% no siltumenerģijas tiek saražota no dabasgāzes un vienīgais veids, kā ierobežot tarifa kāpumu, ir kurināmo resursu diversifikācija jeb dažādošana.
Tieši šī kurināmo resursu diversifikācija, pēc Kalniņa teiktā, ir ļāvusi "Rīgas siltuma" tarifu noturēt "saprātīgās robežās".
Kalniņš minēja, ka "Rīgas siltuma" siltuma tarifs kopš 2018. gada ir pieaudzis par 84%, taču dabasgāzes cena šajā laikā biržā ir augusi apmēram 2,5 reizes, kamēr CO2 kvotu cena biržā ir palielinājusies gandrīz trīs reizes. Savukārt resurss, kura cenai bijis mazāks kāpums, ir biomasa - tās izmaksas ir augušas par 25%.
Viņš arī atzīmēja, ka pašu ražotās enerģijas izmaksas nav būtiski augušas, arī patstāvīgās izmaksas nē. Tādēļ būtiskākais ir tas, ka ir pieaugusi iepirktās siltumenerģijas cena, ko izraisīja dabasgāzes un CO2 izmešu kvotu pieaugums. "Atskatoties uz paveikto, secinu, ka "Rīgas siltums" ir spējis tarifa pieaugumu efektīvi sabalansēt un nodrošināt tā samērīgu pieaugumu," sacīja Kalniņš.
Runājot par to, kā "Rīgas siltumam" izdevās samazināt pēdējo tarifa pieaugumu no sākotnēji plānotajiem nedaudz vairāk kā 20% līdz 11,9%, Kalniņš skaidroja, ka tas izdevās, pateicoties proaktīvai iesaistīto pušu veiksmīgai sadarbībai, tostarp tā bija Ekonomikas ministrija, Rīgas dome, Konkurences padome, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, AS "Latvenergo", "Rīgas siltuma" padome un valde, kā arī neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji.
"Daudzi saka, ka šo mēs varējām efektīvi un ātri paši atrisināt, bet tam ir grūti piekrist, jo, lai šo panāktu, bija nepieciešama visu šo pušu operatīva iesaistīšanās un operatīva sadarbība," sacīja Kalniņš.
Viņš piebilda, ka, piemēram, izdevās vienoties ar "Latvenergo", ka aukstākajā gada laikā no 15. novembra četrus mēnešus, kad ir lielākais enerģijas patēriņš, būs fiksēta jaudas daļa 120 megavatu (MW) par pazeminātu fiksētu mēneša cenu, kas ir zemāka par regulatora apstiprināto tarifu. Tāpat izdevās panākt vienošanos ar neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem par patstāvīgo, brīvprātīgo jaudas daļu, kurai būtiski pazemināta cena - 45 eiro par megavatstundu (MWh).
"Varbūt šķiet, ka tika iesniegts nepamatots un aprēķinos nebalstīts tarifs, kuru pēc tam viegli samazināja. Nebūt nē! Tas bija smags darbs un daudz iesaistīto pušu," sacīja Kalniņš.
Viņš norādīja, ka ir jau sākts darbs pie nākamās apkures sezonas tirgus modeļa, veicinot atklātu un saprotamu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm, un tiek meklēti ilgtermiņa risinājumi, lai veicinātu centralizētās siltumapgādes sistēmas diversifikāciju, drošību un ilgtspējīgu tirgus modeli.
"Pašlaik mūsu fokuss ir uz siltumenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanu, lai to padarītu maksimāli efektīvu un samazinātu iepirktās siltumenerģijas cenu. Mēs redzam iespējas, turpināsim attīstīt un pilnveidot tirgu un redzam potenciālu noturēt tarifu nemainīgu vai panākt tā samazinājumu. Šajā virzienā jau strādājam un esam sākuši izstrādāt ilgtspējīgu tirgus modeli," sacīja Kalniņš.
Tāpat viņš minēja, ka otrs virziens ir "Rīgas siltuma" efektivitātes celšana, bet trešais ir kapitālieguldījumi, lai ilgtermiņā nodrošinātu stabilu tarifu un izvairītos no neparedzētiem kāpumiem.
"Protams, vienmēr jāņem vērā ārējie faktori, jo energoresursu cenu svārstības ir tas, ko mēs nevaram ietekmēt. Tas var veicināt tarifu kāpumu," sacīja Kalniņš.
Viņš pauda, ka uzņēmums strādā pie jauna tirgus modeļa, tostarp tiek vērtēta iespēja, lai tirgus svārstību gadījumā varētu pēc iespējas biežāk mainīt tarifu, un tādējādi neveidotos neparedzēto ieņēmumu vai izdevumu komponente.
