60% pieprasījuma pēc "melnā zelta" nodrošinās attīstības ekonomikas.
Naftas un gāzes noriets tiek atlikts, atzina Rietumi. Bagātās energoresursu importētājvalstis līdz šim cerēja, ka pasaule drīz pārtrauks palielināt fosilo kurināmo patēriņu, taču šonedēļ tās pārskatīja novērtējumus par prieku galvenajiem eksportētājiem — Krievijai, Saūda Arābijai un ASV, kas pie Donalda Trampa likuši uz naftu un gāzi.
Bet arī patērētājiem Rietumos viss nav tik slikti, izriet no jaunākajiem Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) scenārijiem. Naftas pasaulē ir pārpalikums, bet gāzes — vēl vairāk, tāpēc tuvākajos mēnešos var gaidīt zemas benzīna cenas, bet tuvākajos gados — cenu samazināšanos gāzei, elektrībai un siltumam.
Viss tas, pēc dažu ekspertu domām, palīdzēs Eiropai sasniegt izvirzīto mērķi pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem līdz desmitgades beigām, kamēr citi ir pārliecināti, ka jaunā prognoze, tieši otrādi, sniedz cerību Krievijai un citām enerģētiskajām lielvarām, ka to galvenais produkts būs pieprasīts tuvākajā nākotnē. Pēdējos piecus gadus IEA prognozēja pasaulei drīzu "naftas virsotni", bet nedaudz vēlāk — arī "gāzes virsotni", kas ļaus Rietumiem jau tuvākajos gados samazināt atkarību no naftas autokrātijām, piemēram, Krievijas, Irānas, Venecuēlas un Saūda Arābijas, kā arī samazināt emisijas atmosfērā, lai izvairītos no klimata katastrofas. Bet šogad IEA mainīja ierakstu. Kāpēc?
Tāpēc, ka pēdējā gada laikā pasaule ir mainījusies, sacīja preses konferencē IEA vadītājs Fatih Birols. Eiropa un ASV paplašināja sankcijas pret Krievijas naftu, lai pārliecinātu Vladimiru Putinu pārtraukt iebrukumu Ukrainā, un gatavo embargo uz Krievijas dabasgāzi. Šajā fonā dažas Rietumu valstis mīkstināja sākotnējos plānus pārejai no fosilajiem enerģijas avotiem uz atjaunojamiem. Savukārt ASV pie varas atgriezās Donalds Tramps un ar saukli "vētra, mazais, vētra" apturēja Džo Baidena pieņemtās "zaļās" reformas un subsīdijas.
"Enerģētikas politika mainās. ASV varas iestādes paplašināja atbalstu naftas ieguves nozarei un atomenerģijai, vienlaikus samazinot atbalstu vēja un saules enerģijai un subsīdijas elektroautomobiļu iegādei. Savukārt vesela rinda citu valstu pagājušajā gadā mainīja kursu, lai nodrošinātu enerģētisko drošību," teikts jaunākajā IEA ziņojumā.
Pasaule patērē katru gadu arvien vairāk enerģijas (+60% kopš gadsimta sākuma), un vienīgais izaugsmes dzinējs ir attīstības ekonomikas, īpaši Ķīna un citas Āzijas valstis. Tajā pašā laikā attīstītajās ekonomikās patēriņš sasniedza maksimumu 2007. gadā un nepārsniegs to vismaz līdz 2035. gadam, uzskata IEA.
Attīstības valstis pašlaik iegādājas 45% no visa naftas un gāzes eksporta pasaulē, bet līdz 2035. gadam to daļa pieaugs līdz 60%. Tāpēc jaunajos IEA scenārijos pieprasījums pēc naftas tuvākajos pāris gados neapstāsies, kā domāja iepriekš, bet turpinās pieaugt aptuveni līdz 2030. gadam. Un tas tikai tad, ja lielākā daļa paziņoto reformu enerģētikā tiks īstenotas.
Konservatīvākajā scenārijā, kurā pašreizējā enerģētikas politika praktiski nemainīsies, pieprasījums pēc naftas turpinās pieaugt līdz pat 2050. gadam.
Pieprasījums pēc gāzes šajā gadījumā pieaugs arī pēc 2050. gada, bet pat pie veiksmīgas "zaļās" ekonomikas pārstrukturēšanas gāze joprojām būs populāra, jo cenas uz to samazināsies, ja visi jau uzsāktie šķidrinātās gāzes ražošanas projekti, pirmkārt, ASV un Katarā, tiks īstenoti.
Gāzes pieprasījuma virsotne nav gaidāma labākajā gadījumā līdz 2030. gadu beigām, brīdina IEA.
