Darba devēji bēdās: no jaunā gada Latvijā atkal paaugstinās minimālo algu 0 172

Ministrijas viedoklī, minimālās algas paaugstināšana palielinās zemu atalgotu darbinieku ienākumus, veicinās ēnu ekonomikas samazināšanu un palielinās iedzīvotāju pirktspēju, kas labvēlīgi ietekmēs iekšējo pieprasījumu un Latvijas ekonomiku. Īpaši ņemot vērā, ka nākamgad jāpalielinās arī neapliekamajam minimumam – no 510 līdz 550 eiro mēnesī.

Tomēr, vai izdosies sasniegt izvirzītos mērķus – ir jautājums. Pirmkārt, saskaņā ar CSP datiem, minimālo algu vai mazāk saņem tikai apmēram 15% darbinieku (tas ir 118 tūkstoši cilvēku). Otrkārt, pašas paaugstināšanas apmērs ir ļoti niecīgs. Algas „bruto” pieaugs tikai par četrdesmit eiro (no 740 līdz 780), un ņemot vērā nodokļus, darbinieks saņems 654 eiro vietā no šobrīdējiem 632. Tātad tikai par 22 eiro vairāk, kas, visticamāk, neizglābs mūsu ekonomiku un nepalielinās pirktspēju.

Tomēr priekšrocības tomēr būs. Galu galā tieši pie minimālās algas ir piesaistīti bērnu alimenti, pašvaldību maksājumi par aprūpes pakalpojumiem tuviniekam, apbedīšanas pabalsts saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādnieka nāvi, stundas likme darbinieku algai, slimības pabalsti un citi. Tātad daļa Latvijas iedzīvotāju no minimālās algas paaugstināšanas tiešām gūs labumu.

Savukārt darba devēji būs zaudētāji. Jo sociālo iemaksu apmērs, ko darba devējs ir jānomaksā par darbinieku, tieši saistīts ar minimālās algas apmēru. Jo augstāka tā ir, jo augstāks ir arī no tās maksājamais sociālais nodoklis. Un, ja šobrīd viena darbinieka kopējās izmaksas darba devējam ir 914,57 eiro, tad pēc minimālās algas paaugstināšanas šī summa pieaugs līdz 963 eiro, un 48 eiro būs jāmeklē no paša ienākumiem.

Pirmajā acu uzmetienā skaitlis nav liels. Tomēr, ja tev ir vidējais vai liels bizness (t.i., uz tevi strādā desmitiem vai simtiem darbinieku), tad maz vairs nešķitīs. Īpaši ņemot vērā, ka pat par tiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku (piemēram, aicināti veikt uzkopšanu, logu mazgāšanu vai banketu), saskaņā ar likumu darba devējam ir jāmaksā nodoklis kā par pilnu minimālo algu. Šobrīd tas ir 252,27 eiro, kas jau no nākamā gada pārvērtīsies par 265,9 eiro. Tādējādi valsts gudri ir pasargājusies no situācijām, kad darba devējs, cenšoties daļēji izvairīties no nodokļu maksāšanas, formāli nodarbina darbinieku nepilnu darba laiku, bet faktiski tas strādā pilnu slodzi.

Uz ko var novest šāda situācija? Kā tas neizklausītos paradoksāli – uz ēnu ekonomikas pieaugumu. Lai paliktu virs ūdens, galīgi nospiests ar nodokļiem, darba devējs var vienkārši ignorēt likumu un izvēlēties maksājumus aploksnēs. Nu, vai vienkārši atlaist daļu darbinieku, samazinot štatu. Un tad priecīgie par minimālās algas paaugstināšanu darbinieki dosies tieši uz darba biržu, palielinot finansiālo slogu valstij, jo viņiem būs jāmaksā pabalsts.