Kopumā Latvijā, īpaši Vidzemē un Latgalē, šis jau ir trešais pēc kārtas nelabvēlīgais gads lauksaimniecībai ar katastrofālām sekām – nozares zaudējumi pārsniedz 100 miljonus eiro, bet kompensēt izdosies tikai nelielu daļu, raksta «Latvijas Avīze».
Gads sākās ar spēcīgām pavasara salnām, kuru dēļ bez ražas palika daudzi augļu dārzi un ogu plantācijas. Tam sekoja auksta un lietaina vasara un rudens.
Pagājušā vasara, kad nokrišņu daudzums sasniedza 272,6 milimetrus, bija par 22 % mitrāka nekā klimatiskā norma Latvijā (222,6 mm). Tomēr vidējie rādītāji tikai daļēji atspoguļo realitāti – piemēram, Gulbenē šī vasara bija rekordmitra: tur nokrišņu daudzums sasniedza 414 mm, kas ir par 88 % vairāk nekā norma. Arī septembris neiepriecināja – mēneša vidū nokrišņu bija par 66 % vairāk nekā parasti.
Lai gan dažām kultūrām šādi apstākļi var būt labvēlīgi un sākotnēji tika gaidīta laba kviešu raža, pastāvīgie lieti ražas novākšanas laikā liedza kombainiem doties laukos. Rezultātā gaidītās ražas vietā lauksaimnieki saņēma applūdušus sējumus, uz saknēm sadīgušus graudus un milzīgas izmaksas to žāvēšanai. Daudzviet sapuva arī kartupeļu un dārzeņu sējumi. Pārmērīgā mitruma dēļ daļa lauku palika neievākti, bet vairāk nekā trīs ceturtdaļas ievāktās ražas bija derīgas vien lopbarībai. Dažos gadījumos graudi bija tik slikti, ka tos izmantoja kā kurināmo.
Zaudējumus cieta arī lopkopji un biškopji – lietainā vasara ievērojami samazināja medus ražu. Ja parasti biškopji iegūst 30–50 kilogramus no viena stropa, tad šogad – vien apmēram piecus kilogramus. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, lauksaimniecības zaudējumi šogad tiek lēsti 100,12 miljonu eiro apmērā. Cietuši 87,3 tūkstoši hektāru sējumu platību – no tiem 77,63 miljoni eiro attiecas uz graudaugiem, bet 22,5 miljoni eiro – uz augļkopību.
Šajā fonā Eiropas Komisijas piešķirtais ārkārtas finansiālais atbalsts lauksaimniecībai Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā, kas cietušas no nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, izskatās nepietiekams. Latvija visvairāk cietušajām saimniecībām varēs izmaksāt tikai 4,2 miljonus eiro. Šo summu iespējams palielināt par ne vairāk kā 200 %, ja pievienos līdzekļus no valsts budžeta – ar nosacījumu, ka tie tiks atrasti.
