Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātā industriālo attīstības teritoriju karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju, bet pašreiz nesniedz detalizētu un precīzu informāciju par vēja elektrostaciju (VES) attīstības iespējām, norāda VES parku attīstītāji.
AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko aģentūrai LETA norādīja, ka KEM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir izveidojis plašai sabiedrībai un interesentiem lietderīgu informāciju, kas pieejama digitālajā kartē, kur ikviens var apskatīt potenciālās iespējas vēja enerģijas attīstībai.
"Mūsuprāt, karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju par to, vai viņu zemē ir iespējas VES attīstībai. Jāmin gan, ka savā ziņā karte var radīt arī neprecīzu priekšstatu, ka tur, kur nav ierobežojumu, VES attīstība ir iespējama," pauda Boreiko, piebilstot, ka "Latvenergo" pieredze rāda, ka pat tajās teritorijās, kurās teorētiski būtu iespējama VES būvniecība, pēc detalizētas izpētes veikšanas izrādījies, ka 50-70% gadījumu tas tomēr nav iespējams.
Viņa norāda, ka karte ir ērta pirmā ieskata gūšanai plašā sabiedrībā, tomēr profesionālai izmantošanai funkcionalitātes trūkumu dēļ tā nav piemērota. Piemēram, nav norādīts mērogs, nav iespēju mērīt attālumus. Kā pozitīvu Boreiko norāda, ka ir norādīti datu avoti un vietas, kur var lejuplādēt nepieciešamos slāņus.
Atjaunīgās elektroenerģijas (AER) projektu attīstītāja "Vindr" vadītāja Latvijā Baiba Zauere aģentūrai LETA pauda, ka izstrādātajai kartei būtu jāsniedz sākotnējs priekšstats par vietām Latvijā, kur AER projekti varētu tikt attīstīti un kur to attīstība ir ierobežota.
"Kā redzams, nav pamata domāt, ka nākotnē visa valsts teritorija tiks apbūvēta ar vēja, saules vai hidroenerģijas objektiem. Tomēr karte arī apliecina, ka Latvijā ir pietiekami daudz potenciālu teritoriju AER projektiem," skaidroja "Vindr" vadītāja Latvijā.
Viņas ieskatā karte ir apsveicams solis, ar ko KEM ir vēlējusies padarīt VES parku attīstības teritoriju izvēli caurskatāmāku. Tā var būt noderīgs orientējošs instruments, lai saprastu, vai šāda apbūve ir vispār pieļaujama attiecīgajā teritorijā, tomēr tās praktiskā vērtība būs tieši atkarīga no regulāras datu aktualizēšanas.
"Piemēram, meža izciršana, īpaši kailcirtes, var būtiski mainīt situāciju attiecībā uz biotopiem un putnu aizsardzības jautājumiem. Bez atjauninājumiem karte īsā laikā var kļūt mazāk precīza," skaidroja Zauere, piebilstot, ka turklāt kartē atspoguļotā informācija par aktuālajiem ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesiem nav pilnīga. Tādējādi jau pašreiz ir aktuāls jautājums par kartē ietverto datu kvalitāti.
Zauere uzsvēra, ka Latvijai vēja enerģijas attīstība ir stratēģiski nozīmīga - VES parki var tikt izbūvēti salīdzinoši ātri, ļaujot tuvāko gadu laikā palielināt vietējo elektroenerģijas ražošanu un uzlabot enerģētisko drošību un prognozējamību. Viņa pauda, ka šāda karte ir solis caurredzamas plānošanas un publiskas diskusijas virzīšanā uz priekšu.
Kā ziņots, KEM sadarbībā ar LVĢMC izstrādājusi industriālo attīstības teritoriju karti, kas ir pamats nākamajam posmam - konsultācijām ar nozari, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sociālajiem partneriem.
Karte ir pirmais solis mērķtiecīgai un līdzsvarotai industriālās attīstības plānošanai Latvijā. Šāds rīks būs pieejams pirmo reizi, kur vienuviet apkopota informācija par vietām, kur nākotnē varētu veidot ražotnes, attīstīt infrastruktūras projektus, tostarp enerģijas ražošanas projektus no atjaunojamajiem resursiem. Industriālo teritoriju kartēšana tiek veikta, lai rastu kopīgu redzējumu par teritorijām, kurās lietderīgāk un efektīvāk plānot ražošanu un uzņēmējdarbību.
Sagatavotā karte nav gala lēmums, bet informatīvs rīks, kas palīdzēs industriālās attīstības teritoriju plānošanā, diskusijās ar sabiedrību, pašvaldībām un nozaru politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā. Tā mērķis ir nodrošināt pārskatāmu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu par konkrēto teritoriju attīstību. Vienlaikus rīks kalpos arī iedzīvotāju interesēm, ļaujot katram izpētīt detalizētāk sava apvidus faktisko teritoriālo situāciju un attīstības perspektīvas.
Kartējuma veidošanā izmantoti vairāki datu slāņi no dažādiem avotiem. Tajos iekļauta informācija gan par Latvijas likumos noteiktajiem ierobežojumiem, piemēram, dati no Dabas aizsardzības pārvaldes, Aizsardzības ministrijas un pašvaldībām, gan par teritorijām, kuras regulē Eiropas Savienības (ES) normatīvi. Datu kopums papildināts arī, sadarbojoties ar dažādu institūciju datu turētājiem.
Kartē iekļautie datu slāņi iedalīti divās grupās - ierobežojumi vai izaicinājumi, piemēram, blīvi apdzīvotas teritorijas, radaru zonas, dabas aizsardzības teritorijas, inventarizētie meži un nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes, un informatīvie, piemēram, kūdras resursu dati, Lauku reģistra informācija, lauksaimnieku deklarētās platības, kā arī publiskās un dzīvojamās ēkas 800 metru rādiusā.
Dialogu ar ieinteresētajām pusēm par sākotnējās kartes piedāvājumu KEM paredzējusi īstenot novembrī un decembrī, individuāli organizējot konsultācijas tiešsaistē.
Ar kartes piedāvājumu var iepazīties "meteo.lv/teritorijuriks".
Atstāt komentāru