Nodokļu ieņēmumi deviņos mēnešos par 0,9% atpalika no plānotā 0 29

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

2025. gada deviņos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par dabasgāzi.

Gada deviņos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 4,195 miljardi eiro, kas ir par 1,2% mazāk, nekā plānots.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 2,969 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk, nekā plānots, bet IIN ieņēmumi veidoja 2,033 miljardus eiro, kas ir par 2,5% vairāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 934,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,5% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 465 miljonus eiro, kas ir par 3,2% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 222,2 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 159,9 miljonus eiro, kas ir par 9,6% mazāk, nekā plānots, par alu - 43,3 miljonus eiro, kas ir par 8,3% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 15,7 miljonus eiro, kas ir par 2,1% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad deviņos mēnešos iekasēts 684,1 miljons eiro, kas ir par 15,4% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 202 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 90,6 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk, nekā plānots, savukārt solidaritātes iemaksas veiktas 55,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,6% mazāk, nekā plānots.

Muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 50,2 miljonus eiro, kas ir par 1,2% vairāk, nekā plānots, dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 44,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,3% mazāk, nekā plānots, bet izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 41,5 miljonus eiro, kas ir par 4,7% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 21,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,1% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 3,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad deviņos mēnešos iekasēti par 579,2 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 10,571 miljardu eiro.

Ministrijā norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi valsts budžetā 2025. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieauga par 283,2 miljoniem eiro jeb 8,6%, sasniedzot 3,6 miljardus eiro, turpretī ieņēmumi pensiju otrajā līmenī samazinājās par 20,9 miljoniem eiro jeb 3,3%, veidojot 605,3 miljonus eiro, kas saistāms ar viena procentpunkta iemaksu pārdali no fondēto pensiju shēmas pensiju pirmajā līmenī.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada astoņos mēnešos pieauga par 5,9%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro no šā gada 1. janvāra, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi, neskatoties uz IIN reformu no šā gada janvāra, darba samaksai pieaugot, IIN ieņēmumi deviņos mēnešos saglabājās pērnā gada līmenī, veidojot divus miljardus eiro.

Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad deviņos mēnešos 684,1 miljona eiro apmērā bija par 79,3 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā attiecīgajā periodā pērn. Ieņēmumu pieaugumu šogad sekmēja uzņēmumu ienākuma nodokļa virsplāna ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā, un būtiski augstāki uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi septembrī salīdzinājumā ar septembri pirms gada.

FM atzīmē, ka septembrī tradicionāli uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi ir augstāki nekā citos gada mēnešos, kas saistāms ar vidējo un lielo uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanu līdz kārtējā gada 31. jūlijam un tam sekojošiem lēmumiem par peļņas sadali. Šogad novērotas lielākas nodokļa iemaksas no atsevišķiem banku, telekomunikāciju un azartspēļu nozares uzņēmumiem.

Valsts kases dati liecina, ka 2025. gada deviņos mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi saglabāja stabilu pieauguma tendenci, atzīmē ministrijā. PVN ieņēmumi sasniedza 2,969 miljardus eiro, kas ir par 136,5 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. PVN iemaksas palielinājās par 4,6%, īpaši pieaugot trešajā ceturksnī - par 8,5%. Lielākais kāpums bija vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kas veido gandrīz pusi no visām iemaksām.

Ministrijā norāda, ka šogad astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apmēri pieauga par 1,9% un tieši augustā apmēri palielinājās par 4,8% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu, kas ir lielākais pieaugums gada laikā kopš 2022. gada novembra. Lielākas PVN iemaksas veiktas arī pakalpojumu nozarēs, piemēram, transporta pakalpojumu un telekomunikāciju. Savukārt PVN atmaksu apmērs šogad deviņos mēnešos pieauga par 3,9%, un īpaši straujš kāpums bija septembrī, kad atmaksas veiktas par 33% lielākā apmērā nekā pirms gada.