Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šajā ziemas sezonā turpina ievērot naudas taupīšanas režīmu, savukārt potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt 2026. gada vidū, trešdien vebinārā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šajā ziemas sezonā turpina ievērot naudas taupīšanas režīmu, savukārt potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt 2026. gada vidū, trešdien vebinārā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Viņš uzsvēra, ka aviokompānijai turpmākajai attīstībai būs nepieciešams papildu kapitāls 2026. gadā.
Vienlaikus, ja būtu nepieciešami līdzekļi pirms potenciālā IPO, viens no finansējuma avotiem potenciāli varētu būt saruna ar akcionāriem vai kāda jauna akcionāra piesaiste. "Tas būtu īstermiņa risinājums, bet ilgtermiņā "airBaltic" ir nepieciešama būtiska kapitāla piesaiste 250-300 miljonu eiro apmērā," uzsvēra Jakovļevs.
Jautāts, cik ilgi "airBaltic" var iztikt bez papildu kapitāla piesaistes, viņš norādīja, ka ierobežojošais faktors ir 25 miljonu eiro naudas atlikums, kas aviokompānijai ir jānodrošina atbilstoši obligāciju emisijas prospektam un, tas tiek fiksēts katru ceturksni. Attiecīgi turpmāk tas ir jānodrošina decembra beigās un nākamā gada marta beigās.
"Pēc tam, iestājoties vasaras sezonai, operatīvā darbība būtiski uzlabojas, jo "airBaltic" darbība ir sezonāla. Vasaras sezonā aviokompānija galvenokārt darbojas ar peļņu, bet ziemas sezonā ir diezgan lieli zaudējumi, jo netiek izmantota pilna kapacitāte," skaidroja Jakovļevs.
"airBaltic" izpilddirektora vietas izpildītājs Pauls Cālītis papildināja, ka "airBaltic" attīstās un koriģē biznesa plānu, kā arī potenciālajā IPO procesā svarīgi būs 2025. gada finanšu dati, kā arī nākamā gada darbības rezultāti. "Esam augstā gatavībā IPO procesam, bet būs jāskatās arī ārējie tirgus apstākļi un situācija. Ir arī citi varianti ārpus IPO, bet plāns A ir virzīties uz IPO," uzsvēra Cālītis.
Jakovļevs piebilda, ka, ja kopā ar jauno "airBaltic" izpilddirektoru Erno Hildēnu tiks koriģēta "airBaltic" biznesa stratēģija, tas būs jākomunicē arī potenciālajiem investoriem, tādēļ reālistisks IPO grafiks varētu būt 2026. gada vidus.
Jakovļevs arī atzīmēja, ka "airBaltic" koncerna peļņu 4,2 miljonu eiro apmērā šogad deviņos mēnešos galvenokārt pozitīvi ietekmēja 60 miljonu eiro ieguvums valūtas kursa izmaiņu dēļ. Viņš minēja, ka "airBaltic" ilgtermiņa saistību apmērs ASV dolāros veido apmēram 550 miljonus, tādēļ katru ceturksni šīs saistības ir jāpārvērtē pēc valūtas kursa eiro izteiksmē.
Savukārt Cālītis informēja, ka kopumā lidsabiedrības darbība šogad uzlabojas, tostarp ir novērojama dzinēju uzlabošanās un pozitīvas tendences ceturtajā ceturksnī un 2026. gadam attiecībā uz dzinēju pieejamību.
Tāpat viņš informēja, ka ir noslēdzies darījums ar Vācijas nacionālo aviokompāniju "Lufthansa Group" par 10% "airBaltic" akciju iegādi, kā arī saņemts Latvijas valsts 14 miljonu eiro līdzfinansējums.
Viņš atzīmēja, ka 2025. gada trešajā ceturksnī "airBaltic" tirgus daļa Rīgas lidostā bija 59%. Tāpat patlaban 16 lidmašīnas ir aprīkotas ar "Starlink" internetu, aptverot vairāk nekā 25% tīkla lidojumu trešajā ceturksnī.
LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos.
Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.
Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.
"airBaltic" vidējais vietu piepildījums šogad deviņos mēnešos bija 80,5% apmērā, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos.
2024. gada deviņos mēnešos "airBaltic" strādāja ar 575,342 miljonu eiro apgrozījumu un 48,503 miljonu eiro zaudējumiem.
Jau vēstīts, ka 2024. gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Šogad augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" IPO "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt šogad 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.
Atstāt komentāru