"Swedbank" palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no augustā prognozētajiem 0,9% līdz 1,3%, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats.
"Swedbank" palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no augustā prognozētajiem 0,9% līdz 1,3%, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats.
Tajā pašā laikā "Swedbank" saglabājusi bez izmaiņām Latvijas IKP prognozes nākamajam gadam un 2027. gadam, ekonomikas izaugsmi lēšot attiecīgi 2,3% un 2,5% apmērā.
Tāpat "Swedbank" palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no augustā prognozētajiem 3,7% līdz 3,8%. Gada vidējās inflācijas prognoze 2026. gadam palielināta no 2,8% līdz 3%, bet 2027. gadam - no 2,7% līdz 2,8%.
Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim gadam "Swedbank" samazinājusi no 2,6% līdz 2,5%, 2026. gadam ekonomikas pieauguma prognoze saglabāta 3,2% apmērā, bet 2027. gadam IKP pieauguma prognoze palielināta no 2% līdz 2,3%.
Tajā pašā laikā Lietuvas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam saglabāta 3,8% apmērā, 2026. gadam samazināta no 3,5% līdz 3,3%, bet 2027. gadam saglabāta 3%.
Savukārt Igaunijas IKP pieauguma prognozi šim gadam "Swedbank" saglabāta 0,6% apmērā, 2026. gadam ekonomikas pieauguma prognoze palielināta no 2% līdz 2,3%, bet 2027. gadam palielināta no 2,3% līdz 2,6%.
Vienlaikus Igaunijas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no 5,5% līdz 5,1%, 2026. gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 3,7% līdz 3%, bet 2027. gadam saglabāta 2,5% apmērā.
"Swedbank" ekonomikas apskatā teikts, ka, neskatoties uz joprojām pastāvošo ļoti augsto neskaidrību pasaules ģeopolitikā un starptautiskajā tirdzniecībā, 2025. gads gan pasaules, gan Latvijas ekonomikām līdz šim nesis izaugsmi. Tarifu sekas gan vēl redzēsim, bet valstu iekšējais pieprasījums palīdzēs negatīvo ietekmi mazināt.
Apskatā arī minēts, ka tautsaimniecības izaugsmi Latvijā 2026. gadā virzīs patēriņa atgūšanās un investīciju turpināšanās, bet 2027. gadā gaidāma arī straujāka izaugsme eksportā. Pēc 1,3% kāpuma šogad, Latvijas IKP 2026. un 2027. gadā augs par attiecīgi 2,3% un 2,5%. Inflācija no 3,8% šogad samazināsies līdz 3% nākamgad un 2,8% 2027. gadā.
Bankā norāda, ka Latvijas ekonomika gada pirmajā pusgadā ir pieaugusi par 1,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu - atkopšanās, ko iepriekš varēja manīt virknē sektoru, beidzot redzama arī kopējos IKP datos. Būtisks pienesums ir no publiskā sektora investīcijām, kas šobrīd veido 6,5% no IKP, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2000. gada, kad pieejami dati. Būvniecību balsta projekti, kas ir saistīti ar aizsardzību, Eiropas Savienības (ES) fondiem, Atveseļošanas fondu un "Rail Baltica".
"Arī nākamgad publiskā sektora investīciju devums būs nozīmīgs, taču ceram arī uz privātā sektora investīciju kāpumu," atzīmē bankā.
"Swedbank" min, ka jau kopš pērnā gada, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāka mazināt procentu likmes, Latvijas kreditēšanā redzamas pozitīvas tendences, kas veicina privāto investīciju kāpumu. Septembrī uzņēmumu kredītportfelis bija par gandrīz 15% lielāks nekā pērn. Tomēr uzņēmumi gan Eiropā, gan Latvijā investīcijas pārsvarā finansē no uzņēmumu iekšējiem resursiem, proti, pēc Eiropas Investīciju bankas (EIB) aptaujas datiem attiecīgi 66% un 75%. Līdz ar to spēcīgāku kāpumu uzņēmumu investīcijās gaidāmas tad, kad straujāk uzlabosies uzņēmumu pelnītspējas rādītāji un augs optimisms par gaidāmo pieprasījumu nākotnē.
Bankā atzīmē, ka mājokļu tirgus atveseļojas - redzama arvien augstāka aktivitāte darījumu skaitā. Iedzīvotāju vēlme iegādāties mājokli aug, un ir jau pārsniegusi ilgtermiņā vidēji novēroto līmeni. Uz zemāku procentu likmju fona mājsaimniecību kredītportfeļa izaugsme tuvojas 10% atzīmei. Kāpums kreditēšanā daļēji ir kā kompensācija par pēdējiem pāris gadiem, kad augstā EURIBOR dēļ mājsaimniecības lēmumu par mājokļa pirkšanu atlika. Lai gan, iespējams, lēnāk nekā šobrīd, tomēr arī nākotnē sagaidāms, ka kreditēšana augs, jo procentu likmes saglabāsies zemas, ekonomika pamazām iesils un mājsaimniecību finansiālā situācija turpinās uzlaboties.
Ar patēriņu saistītajos indikatoros, kas ilgstoši bija neizteiksmīgi, pēdējā laikā parādījušās dzīvības pazīmes, min bankā, piebilstot, lai gan banku klientu karšu tēriņi joprojām neliecina par nozīmīgu patēriņa pieaugumu, mazumtirdzniecībā trešajā ceturksnī bija salīdzinoši straujš aktivitātes kāpums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Patērētāju noskaņojums oktobrī pārkāpa ilgtermiņa vidējo līmeni, iedzīvotājiem pozitīvāk vērtējot gan savu līdzšinējo, gan nākotnes finanšu situāciju. Darba tirgus ir bijis noturīgs, un tāds arī saglabāsies nākotnē.
"Swedbank" prognozē, ka bruto algas, lai gan lēnāk nekā iepriekš, tomēr turpinās augt salīdzinoši strauji. Bankā sagaida, ka 2025. gadā un arī 2026. gadā Latvijā bruto darba samaksa palielināsies par 8%, bet 2027. gadā - par 7,5%. Savukārt bezdarbs pakāpeniski mazināsies - Latvijā 2025. gada beigās bezdarba līmenis prognozēts 6,7%, 2026. gadā - 6,4%, bet 2027. gadā - 6,2%.
Bankā arī atzīmē, ka inflācija, kas kavējusi patēriņa atgūšanos, turpmākajos gados būs zemāka nekā šogad. Tam ir vairāki iemesli. Pasaules enerģijas cenas saglabāsies zemas. Mazāk straujais algu kāpums ļaus pakalpojumu cenām augt lēnāk. Arī vēlēšanu gaidās izziņotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums atsevišķām pārtikas precēm palīdzēs nākamajos divos gados inflāciju mazināt par pāris procentpunktiem. Tas viss nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja turpinās uzlaboties. Līdz ar to banka sagaida, ka patēriņš tuvākajos gados balstīs Latvijas IKP kāpumu.
"Swedbank" min, ka eksports šogad joprojām visai vārgs, tomēr ne visur stāsts ir vienāds. Pakalpojumu eksportā vērojama spēcīga izaugsme, īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), datoru un citu biznesa pakalpojumu jomā. Preču eksporta izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu svārstās ap nulli, un uz leju velk tās preču grupas, kurās lielā mērā vērojamas re-eksporta plūsmas. Nepalīdz arī šā gada vājās ražas, kas ierobežo graudu eksportu. Savukārt apstrādes rūpniecībā turpinās straujš kāpums, ko veicina apgrozījuma kāpums gan iekšējā tirgū, gan eksportā.
Pasaules tirdzniecību kavējošie tarifu kari samazinās arī Latvijas eksporta izaugsmes iespējas. Arī Zviedrijas mājokļu tirgus, kas ir svarīgs lielai daļai Latvijas eksportētāju, augs lēnāk nekā iepriekš cerēts. Tādēļ prognozes nedaudz samazināt. Tomēr atgūšanās eksportā gaidāma, jo daudzās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, tostarp Vācijā, Zviedrijā, Lietuvā un Igaunijā, tiek gaidīta straujāka izaugsme nekā pēdējos gados vērotā. Tādēļ arī bankā prognozē, ka 2026. un 2027. gadā eksports uzrādīs labākus rezultātus, nekā pēdējos gados vērots.
"Globālais fons ir izaicinājumu pilns, un ar starptautisko tirdzniecību saistītā nenoteiktība turpinās arī rudenī," norāda bankā.
Tostarp "Swedbank" atzīmē, ka ASV prezidenta administrācija paziņoja par jauniem tarifiem farmācijas produktiem, kā arī Latvijai būtiskajai kokapstrādes produkcijai. No jauna uzliesmoja arī tirdzniecības karš starp Ķīnu un ASV. Ķīna ir ļoti spēcīgā pozīcijā - valstī tiek iegūti teju 70%, bet pārstrādāti vairāk nekā 90% no pasaules aizsardzības, auto un tehnoloģiju industrijām kritiski svarīgajiem retzemju metāliem. Tādēļ ASV piekāpusies vairākos aspektos, un tarifus Ķīnas importam ASV pat samazinājusi apmaiņā pret Ķīnas solījumu uz gadu iepauzēt oktobra sākumā izziņotos papildus retzemju metālu eksporta kontroles mērus. Prognozēs banka pieņem, ka tarifu līmenis pasaulē būtiski nemainīsies un jauni, nozīmīgi eksporta aizliegumi netiks noteikti, taču ir risks, ka situācija pasaules tirdzniecības frontē var strauji mainīties.
Tāpat bankā min, ka pasaules ekonomikas šogad bijušas pat pārsteidzoši noturīgas. Tarifu kari vēl nav paspējuši būtiski iedragāt izaugsmi, bet banka prognozē, ka ietekmi vēl redzēsim. ASV šogad vērotais IKP kāpums lielā mērā ir pateicoties mākslīgajam intelektam (MI), jo tiek veiktas ļoti apjomīgas investīcijas datu centros. Otrs balsts ir spēcīgais patēriņš, ko virza turīgākā iedzīvotāju daļa, kas ir ieguvēji no tā, ka strauji aug akciju cenas, tostarp - ar MI saistītiem uzņēmumiem. Savukārt ASV darba tirgū redzama bremzēšanās - jauno darbavietu skaita kāpums kļuvis ļoti vārgs. To lielā mērā nosaka strukturālas izmaiņas - imigrācijas būtiska mazināšanās un ASV jau dzīvojošo imigrantu aizbraukšana/izraidīšana.
Arī eirozonas ekonomika šā gada deviņos mēnešos uzrādījusi izaugsmi. Eiropu jau šobrīd balsta iekšējais pieprasījums. Arī tuvākajos gados gaidāmas būtiskas investīcijas, tostarp aizsardzībā, tikmēr tarifu sāga bremzēs eksportu. Eiropā bažas rada augstie valstu deficīta un parāda apmēri, ko ierobežot traucē politiskā nestabilitāte. Inflācija ir tuva ECB 2% mērķim, un arī ECB noteiktās procentu likmes ir tuvu to zemākajam punktam šajā ciklā. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko EURIBOR, nākamgad vēl vienu reizi varētu tikt mazināta - līdz 1,75%.
https://infogram.com/latvijas-ikp-prognozes-2025-1h0r6rzx7d09w4e
https://infogram.com/latvijas-inflacijas-prognozes-no-2025gada-1h0r6rz8v7dgw4e
Atstāt komentāru