Mākoņu pakalpojumi pāriet uz cenām, kas balstītas uz reālo patēriņu 0 55

Abonēšana uz pakalpojumu ar fiksētu mēneša maksu pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, un pie tās ir pieradušas gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņu krātuvi, lai glabātu fotogrāfijas, uzturētu tīmekļa vietnes vai katru mēnesi maksātu par biroja programmatūras vai dažādu satura veidošanas rīku izmantošanu, norāda Viesturs Slaidinš, uzņēmuma Jumis Pro vadītājs.

Tomēr šajā, šķietami, stabilajā kārtībā ienāk jauni vēji. Arvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā sauktajam cenu noteikšanas principam, kas balstīts uz izmantošanas apjomu (usage-based pricing, vai UBP). Tā ir detalizētāka cenu noteikšanas modeļa, kurā mēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas apjoma attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms mainās, tad arī cena vairs nav fiksēta.

Programmatūras tirdzniecības platforma Metronome kopā ar investīciju uzņēmumu Greyhound Capital gada sākumā veica aptauju vairāk nekā simt mākoņu pakalpojumu sniedzēju un noskaidroja, ka 85% jau ir pārgājuši uz UBP cenu noteikšanas modeli. Vairāk nekā 64% jaunuzņēmumu, kurus žurnāls Forbes nosaucis par "nākamajiem miljardu dolāru uzņēmumiem", ir izvēlējušies šo ceļu.

Par tendences pastiprināšanos liecina arī pētījuma "2025 Monetization Monitor" rezultāti, ko veica programmatūras monetizācijas platforma Revenera: 59% programmatūras izstrādātāju šogad gaida pieaugošu uzņēmumu daļu, kas izmanto UBP pieeju.

Kādi ir patēriņā balstītas cenu noteikšanas priekšrocības, kas mudina uzņēmumus pieņemt šo metodi? Pirmā un, iespējams, vissvarīgākā ir precīzāka cena par saņemto pakalpojumu. Klients maksā tikai un vienīgi par to, ko izmanto. Tas var būt gigabaiti datu krātuvē, API izsaukumu skaits, procesora laiks vai citi parametri, bet būtiskākā atšķirība no abonēšanas modeļa ir tā, ka cena tiek aprēķināta tieši par apjomu, nevis par sliekšņa vērtību, piemēram, 5, 15 vai 50 GB vietas datu centrā. Tas rada lielāku uzticamību un caurredzamību.

Otra svarīgā priekšrocība ir elastība un zems sākotnējais slieksnis. Klientam ir vēl vieglāk regulēt izdevumus, lemjot, kādā apjomā izmantot katru pakalpojumu.

Protams, šāda pieeja sarežģī pakalpojumu sniedzēja darbu, jo tam jāveic sarežģītāki aprēķini un katru mēnesi jāsagatavo rēķini, kas atbilst patēriņam. Naudas plūsmu prognozēšana arī kļūst sarežģītāka, taču uzņēmumi apzinās, ka patērētāja vēlmes ir prioritāte, un rīkojas attiecīgi. Uzņēmuma Jumis grāmatvedības un biznesa vadības sistēmas arī pāriet uz šādu pieeju, lai klienti varētu precīzāk noteikt programmas lietotāju skaitu un nepieciešamos pakalpojumus. Rezultātā grāmatvedības sistēmas kļūst vēl pieejamākas plašam klientu lokam. Tajā skaitā nesen uzsāktām darbībām un ļoti maziem uzņēmumiem.

Lai pilnvērtīgi izmantotu UBP modeļa priekšrocības, uzņēmumiem ir jāveic atbilstoša sagatavošanās un jābūt gataviem eksperimentiem, lai atrastu vispiemērotākos mērīšanas un cenu kritērijus gan pakalpojumu sniedzējam, gan klientam. Tas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuru pakalpojums ietver daudz mērāmu mainīgo. Tas var būt lietotāju skaits, laiks, kas pavadīts sistēmā, pārsūtīto datu apjoms, savienojumu skaits vai pat viss kopā, apvienots kredītu vai žetonu sistēmā. Iespēju ir daudz, bet vienmēr jāatceras, ka aprēķinu modelim jābūt maksimāli caurredzamam un saprotamam klientam.