Eksperti Latvijas bankā ziņo: Prinstonas universitātes (ASV) zinātnieku pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā Science, parādīja, ka ilgstošs finansiāls stress spēj samazināt intelekta koeficientu (IQ) par veseliem 13 punktiem.
Ikdienas pārdzīvojumi par naudu ne tikai nogurdina, bet, kā izrādās, arī var samazināt spēju skaidri un racionāli domāt.
Bankas Luminor eksperti ziņo: Prinstonas universitātes (ASV) zinātnieku pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā Science, parādīja, ka ilgstošs finansiāls stress spēj samazināt intelekta koeficientu (IQ) par veseliem 13 punktiem.
Pētījums norāda, ka ilgstošs finansiāls stress un trauksme par naudu var nemanāmi iesakņoties ikdienas dzīvē. Tas ietekmē ne tikai emocijas, bet arī praktiskās spējas: pasliktinās koncentrēšanās, vājina domāšana, sarežģās ikdienas uzdevumu risināšana — piemēram, personālā budžeta plānošana, rēķinu pārvaldība vai finanšu prioritāšu noteikšana. Laika gaitā šāds spriedzes līmenis traucē pieņemt pārdomātus un ilgtermiņā izdevīgus lēmumus.
Finansiālā nenoteiktība skar plašu cilvēku loku
"Lai gan var šķist, ka finansiālā nestabilitāte raksturīga tikai cilvēkiem ar zemu vai neregulāru ienākumu, patiesībā šis sajūta var skart daudz plašākas sabiedrības slāņus," ziņo banka.
Pat tie, kas pelna salīdzinoši daudz, dažkārt saskaras ar situācijām, kad neparedzēti izdevumi vai vāja budžeta kontrole izraisa nopietnu stresu un iekšēju spriedzi. Finansiālā stabilitāte — tas nav tikai noteikts naudas apjoms kontā, bet pārliecība, ka cilvēks spēj segt pamata vajadzības, tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem un saglabāt skaidru virzienu uz saviem mērķiem.
Ceļš uz finansiālo ilgtspēju
Ekspertuprāt, pirmais solis uz lielāku finansiālo stabilitāti ir saprast, kur un kā katru mēnesi iztērē naudu. Pat ja šķiet, ka līdzekļi tiek tērēti tikai uz pašu nepieciešamāko, rūpīga ikdienas ieradumu analīze var atklāt sīkas, bet nozīmīgas detaļas, kas laika gaitā būtiski ietekmē budžetu. Vienkāršas izmaiņas — piemēram, iepirkumu plānošana vai regulāro maksājumu pārskatīšana — palīdz labāk kontrolēt finanses.
Nav mazāk svarīgi sākt veidot uzkrājumus — lai arī ar nelielu "drošības spilvenu" neparedzētiem izdevumiem. Galvenais ir sākt: pat 10 vai 20 eiro mēnesī var kļūt par nozīmīgu soli uz lielāku stabilitāti un pārliecību par nākotni. Laika gaitā šo summu var palielināt, tiecoties izveidot rezervi vismaz trīs–četru mēnešu algas apmērā. Apziņa, ka cilvēkam ir vismaz neliels uzkrājums, samazina trauksmi, padara domas mierīgākas un veicina pārdomātu lēmumu pieņemšanu.
Kā samazināt stresu
Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri piedzīvo pastāvīgu finansiālu spriedzi, biežāk pieņem impulsīvus, emocionālus lēmumus — kavē ikmēneša maksājumus, veic nevajadzīgas pirkumus par pārmērīgām cenām vai atliek.
Atstāt komentāru