Otrajā ceturksnī šogad vidējā bruto alga Latvijā (pirms nodokļu nomaksas) bija 1808 eiro, raksta Diena, ziņo LETA.
Vidējā alga privātajā sektorā bija 1781 eiro, bet valsts sektorā tā bija augstāka - 1886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Kā reālajā dzīvē, tā arī dažādās diskusijās vidējā alga tiek vērtēta atšķirīgi - daži apgalvo, ka tā ir ārkārtīgi zema, ņemot vērā, cik daudz naudas mēnesī nepieciešams pārtikai, mājoklim, transportam un citiem neatliekamiem izdevumiem, citi savukārt runā par to, ka daudzu darbinieku alga ir augstāka par vidējo.
Saskaņā ar CSP datiem 2025. gada otrajā ceturksnī vidējā darba alga bija salīdzinoši augsta finanšu un apdrošināšanas sektorā - 3052 eiro, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā - 2804 eiro, enerģētikā - 2389 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sektorā - 2270 eiro, valsts pārvaldē - 2104 eiro, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas sektorā - 1934 eiro, ieguves nozarē - 1899 eiro, veselības aprūpē un sociālajā nodrošināšanā - 1831 eiro. Savukārt viszemākā vidējā alga bija viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē - 1219 eiro.
Reģionālā griezumā visaugstākā vidējā bruto alga otrajā ceturksnī šogad bija Rīgas reģionā - 1980 eiro, bet viszemākā Latgalē - 1317 eiro. Atšķirība vidējā algā starp Rīgu un Latgales reģionu ir diezgan liela - veseli 33,5%, norāda CSP.
"Nākotnē algas pieauguma tendences saglabāsies. Ekonomika turpinās atveseļoties, un darba tirgus uzsils. Visticamāk, šogad algas pieaugums paliks nedaudz virs 8%, bet nākamgad būs 7-7,5%, jo ievērojamāka būs valdības izdevumu ierobežošanas politikas ietekme," uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Tiek prognozēts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, kas attiecas uz darba algas piemērošanas nosacījumiem un tās caurredzamību visā ES teritorijā, drīz kļūs aktuāla arī Latvijas darba tirgū.
"Šī direktīva paredz būtiskas izmaiņas vienlīdzīgas darba samaksas principa piemērošanā ES dalībvalstīs. Viens no svarīgākajiem soļiem jaunā regulējuma īstenošanā ir skaidra darba novērtēšanas kritēriju noteikšana un taisnīgas darba samaksas sistēmas izveide, kas novērš diskriminācijas riskus un nodrošina vienādu samaksu vīriešiem un sievietēm par vienlīdzīgu darbu," teica Labklājības ministrijā.
Atstāt komentāru