Sākot būvniecības procesa uzsākšanu, no 1. novembra visām fiziskām personām būs jānorāda Informācijas būvniecības sistēmā (IBS) naudas izcelsme, ar kuru plānots finansēt būvniecību, raksta sabiedriskie mediji.
Tas ir viens no pasākumiem, kas iekļauti plānā, lai ierobežotu ēnu ekonomiku.
Eksperti norāda: viena veida darbības ietekmi uz ēnu ekonomiku ir grūti izmērīt, tomēr kopā ar citiem instrumentiem tas varētu spēlēt savu lomu ēnu ekonomikas samazināšanā.
Ja vidējais ēnu ekonomikas apjoms Latvijā tiek novērtēts kā piektā daļa no iekšzemes kopprodukta, tad tieši būvniecība ir nozare, kas, tēlaini izsakoties, vēl vairāk ir ēnā. Tiek uzskatīts, ka „pelēkajā zonā” notiek aptuveni trešdaļa būvniecības.
Latvijas Būvnieku asociācijā (LBA) norāda, ka tieši privātie būvprojekti visbiežāk nonāk riska zonā attiecībā uz dalību ēnu ekonomikā. Un tas rada nevienlīdzīgu konkurenci tiem būvniekiem, kuri vēlas maksāt visus nodokļus.
„Privātajā sektorā ļoti bieži ir gadījumi, kad algas - īpaši algas - var maksāt skaidrā naudā. Un tas rada ļoti nevienlīdzīgu konkurenci starp publisko un privāto sektoru,” skaidroja LBA vadītājs Normunds Grīnbergs.
Tāpēc finansējuma izcelsmes norādīšana procesa sākumā būvniecībā gan asociācija, gan citi Latvijas Televīzijas intervētie eksperti uzskata par soli uz priekšu ēnu ekonomikas samazināšanā.
Sākot no 1. novembra, uzsākot būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju jaunā ēkā, fiziskām personām IUBS būs jānorāda finansējuma izcelsme - izvēloties vienu no četriem piedāvātajiem variantiem vai uzreiz vairākus. Piemēram, vai būvniecībai tiks izmantoti ienākumi no algas, saimnieciskās darbības vai citiem avotiem, vai tiks izmantots aizdevums.
Atstāt komentāru