Latvijas cūku audzētājiem 2025. gads kļuvis par patiesi "melno gadu" - Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma dēļ kopumā likvidēti jau vairāk nekā 28 000 cūku, raksta «Latvijas Avīze».
Šīs dramatiskās situācijas cēlonis ir intensīva Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatība mežacūku populācijā - šogad vīruss atklāts 1110 mežacūkām (VP dati). "Nozare ir šokā," - atzīst Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Dzintra Lejniece.
"Pēdējos desmit gados cūku audzētāji dzīvoja kā uz sprāgstošās mucas, režīmā 24/7 cenšoties pasargāt savus ganāmpulkus no šīs slimības. Līdz šā gada sākumam šķita, ka mēs esam iemācījušies to darīt. Bet izrādās, ka tā bija par maz... Cilvēki no tā visa tiešām ir noguruši," - atzīst Lejniece.
Tieši mežacūkas, uz kuru uzvedību un pārvietošanos neviens nevar ietekmēt, ir galvenais ĀCM izplatības iemesls: jo tuvāk saimniecībai atrod mežacūku līķus, jo augstāka ir inficēšanās draudu iespējamība mājas cūkām.
"Līdz šim ieviestie bioloģiskās drošības pasākumi cūku fermās arī bija pietiekami nopietni," - stāsta Lejniece, - "Tomēr skaidrs, ka ir nepieciešams veikt šo pasākumu revīziju, vēlreiz analizēt cilvēku un tehnikas plūsmas, iespējas iekļūt fermās. Lietuvieši ziņo, ka cīnās pret kukaiņu un grauzēju tuvošanos fermām ar dažādiem ķīmiskiem līdzekļiem, - mēs pētām, kas tas ir, jo satveram katru salmiņu, kas varētu palīdzēt aizstāvēt ganāmpulku."
Informācija par mežacūkām, ko snieguši mednieki, šogad ir ļoti šokējoša: Ugālē vienā vietā atrasti 31, bet Ventspils novadā - vienā dienā 37 mirušas mežacūkas.
Lielākā ĀCM uzliesmojuma vēsturē Latvijā fiksēta 1. septembrī Lauberē Ogres novadā, kur cūku fermā SIA "Baltic Pork" pieņemts lēmums likvidēt vairāk nekā 23 000 cūku.
"Tas ir liels problēmas - šāda daudzuma dzīvnieku iznīcināšanai nepieciešams mēnesis. Visi tie nonāk uzņēmumā, kas tos pārstrādā biogāzē," - stāstīja VP ģenerāldirektors Māris Balodis.
Jāatzīmē, ka inficēto cūku iznīcināšana ir kopīgs ES lēmums, lai pēc iespējas novērstu ĀCM izplatību. Ievērības cienīgs ir fakts, ka ĀCM vīruss saglabā dzīvotspēju gaļā pie +4 °C temperatūras līdz pat 150 dienām, žāvētā sāļotā šķiņķī tas iztur 140 dienas, bet saldētā gaļā - pat daudzus gadus. Tādējādi viss, pie kā pieskārās slims dzīvnieks, kļūs par potenciālo "bioloģisko ieroci" turpmākai slimības izplatībai.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru