Latvijā vairāk nekā 30% pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam. Īpaši kritiska situācija ir vientuļiem pensionāriem, kas vecāki par 74 gadiem, raksta Diena.
Pensionāriem, kas vecāki par 64 gadiem, nabadzības risks pārsniedz 60%. Kāpēc tā? Pensijas apmērs ir diezgan zems. Vidējā pensija būtiski samazinās pensionāriem, kas vecāki par 80 gadiem. Cilvēkiem līdz 80 gadiem pensija vidēji ir 600–650 eiro, bet visvecākie pensionāri saņem galvenokārt mazāk par 550 eiro, turklāt puse no viņiem - pat mazāk par 500 eiro, liecina apkopotie Latvijas Bankas dati.
Konferencē "Finanšu pratība ilgtermiņa labklājībai un drošībai Latvijas iedzīvotājiem" Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs norādīja, ka uzlabojumi 2. pensiju līmeņa sistēmā un 3. līmeņa popularizēšana var palielināt pensijas aizvietošanas koeficientu attiecībā pret algu un minimizēt, lai gan ne pilnībā novērstu nepieciešamību pēc nepopulāriem risinājumiem.
Augstāki pensiju ienākumi tiek gaidīti no tiem, kas jau tagad veic iemaksas 3. pensiju līmenī un turpinās to darīt nākotnē. Ienākumu pieaugums un iemaksas 3. pensiju līmenī var daļēji kompensēt pensijas apmēra samazināšanos. Runājot par 3. pensiju līmeni, Tkačevs atzīst, ka pats sāka veikt iemaksas no 28 gadu vecuma.
"Man bija tāds mentālais barjers - ka mani nauda tiek iesaldēta līdz 55 gadiem. Toreiz tas šķita traka skaitlis, tagad, protams, tas vairs nav tā," smejas ekonomists.
Saziņa ar studentiem rāda, ka tieši ilgstošs ieguldījumu periods ir faktors, kuru viņiem grūti pieņemt. Tāpēc jaunieši nevēlas ieguldīties 3. līmenī, bet tajā pašā laikā tieši ieguldījumu perioda ilgums spēlē izšķirošu lomu ilgtermiņa ienesīguma nodrošināšanā. Ko darīt?
- "Varētu paredzēt iespēju priekšlaicīgi izņemt uzkrājumus ar nosacījumu, ka tiek atgriezti iepriekš saņemtie atvieglojumi par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja uzkrājums tika veikts mazāk nekā 10 gadus," piedāvā Tkačevs.
Statistika pierāda, ka būtiska daļa cilvēku, kas sasnieguši 55 gadu vecumu, vispār neizņem naudu no 3. līmeņa, lai gan var to darīt. Viņi turpina krāt un veikt iemaksas. Tādējādi varētu veicināt jauniešu iesaisti. Turklāt būtu vērts padarīt pensiju uzkrājumus konkurētspējīgākus salīdzinājumā ar alternatīviem uzkrājumu veidiem, paredzot atvieglojumus par kapitāla pieaugumu, ja uzkrājums tika veikts vairāk nekā 10 gadus.
No 42 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm tikai astoņas piemēro kapitāla pieauguma nodokli pensiju produktiem, un pašreizējā nodokļa likme Latvijā ir otrā augstākā OECD valstīs pēc Jaunzēlandes.
Atstāt komentāru