Šovasar valdība beidzot apstiprināja Latvijas enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam, tomēr tajā nav noteikta ne elektroenerģijas pārvades un sadales tarifu politika, kas būtiski ietekmē investīciju vidi un galalietotāju izdevumus, ne potenciālie elektroenerģijas eksporta tirgi, raksta «Latvijas Avīze». Prognozes par tās patēriņu arī ir diezgan pieticīgas.
"Latvijas Avīze" noskaidroja, kā enerģētikas nozares pārstāvji vērtē šo ilgi gaidīto dokumentu un vai tas nav tikai kārtējā papīra lapa Eiropas birokrātiem, kam ir maz sakara ar realitāti.
"Latvijas enerģētikas stratēģija nebija Eiropas Komisijas prasība, atšķirībā no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna. Tomēr šāds dokuments, kas skaidri demonstrē mērķus, ambīcijas un redzējumu par to, ko valsts vēlas sasniegt līdz 2050. gadam, bija nepieciešams gan enerģētikas nozarei, gan valsts iedzīvotājiem. Enerģētikā projekti netiek īstenoti ātri: nepieciešama to sabiedriskā apspriešana, ietekmes uz vidi novērtējums, pats būvniecības process arī prasa diezgan daudz laika, tāpēc, ja laika gaitā prioritātes mainās, pārlēkšana no viena uz otru, rezultātu sasniegt nav iespējams," - norādīja Latvijas Nacionālā komiteja Pasaules enerģētikas padomē prezidente Olga Bogdanova.
Viņa uzsver, ka stratēģijai jābūt saistītai ar valsts ekonomiku, jo enerģētikas projekti nav pašmērķis, bet instruments tās attīstības veicināšanai.
"Stratēģijā uzsvars likts ne tikai uz energoresursu cenām, piegādes drošību vai ilgtspēju - tajā ir iekļauts arī trilemmes princips, tas ir, kompromiss starp šiem trim prioritātēm, kas ļaus tās noturēt līdzsvarā," - saka Bogdanova, norādot, ka tas ir galvenais stratēģijas pluss, kamēr galvenais mīnuss paliek ģeopolitisko notikumu neparedzamība un straujā tehnoloģiskā attīstība.
"Apkārt ir pārāk daudz mainīgo faktoru, kas traucē precīzi prognozēt nākotni, tāpēc stratēģija būs regulāri jāpārskata," - piebilst eksperte, vienlaikus norādot, ka nozare beidzot ir ieguvusi skaidrību par to, ko valsts vēlas sasniegt, un tas ļauj prognozēt investīcijas un sakārtot normatīvo regulējumu.
"Visu šo horeogrāfiju var saprātīgi organizēt tikai tad, ja ir skaidri noteikts redzējums un galvenie virzieni, kā to sasniegt," - uzsvēra Bogdanova, norādot, ka enerģētikas nozare vienmēr būs augstāk par citām, jo, ja nav enerģētikas - nav arī attīstības.
Atstāt komentāru