Eksperti: Putins nespēja apturēt 20% kritumu tirdzniecībā ar Ķīnu 0 18

Kritums Krievijas-Ķīnas tirdzniecībā, kas sākās 2025. gadā pirmo reizi trīs gadu kara laikā, turpina paātrināties.

Saskaņā ar augusta datiem Ķīnas iepirkumi Krievijā samazinājās par 17,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ziņo Reuters, atsaucoties uz Ķīnas muitas datiem. Ķīnas preču piegādes Krievijas tirgū samazinājās par 16,4% gada izteiksmē — divas reizes vairāk nekā jūlijā, kad samazinājums bija 8,6%.

Kopējais rezultāts astoņos šī gada mēnešos Krievijas-Ķīnas preču apgrozījumā samazinājās gandrīz par 9%, līdz 1,03 triljoniem juaņu, vai 145 miljardiem dolāru. Krievijas eksports uz Ķīnu samazinājās par 8,8%, bet Ķīnas eksports uz Krieviju — par 8,2%.

Detalizētie Ķīnas muitas dati (par 8 mēnešiem tie vēl nav pieejami) rāda, ka Ķīna samazinājusi iepirkumus gandrīz visos Krievijas izejvielu veidos, rakstīja Gaidara institūta eksperti: naftas — par 11%, naftas produktiem — par 28%, sašķidrinātās gāzes — par 13%, koksnes un ogļu — par 10% (no janvāra līdz maijam).

Kritums apgrozījumā ar galveno Krievijas tirdzniecības partneri radījis bažas Kremlī, iepriekš ziņoja Reuters avoti. «Ķīna neizturas kā sabiedrotais,» sūdzējās viens no aģentūras sarunbiedriem, tuvs valdībai. «Dažreiz viņi mūs pievīla un aptur maksājumus, dažreiz gūst peļņu uz mūsu rēķina, bet dažreiz vienkārši aplaupa. Tajā nav nekā sabiedriska.»

Saskaņā ar Reuters avotiem, Ķīnas iepirkumu palielināšana no Krievijas izejvielām bija viena no galvenajām Vladimira Putina vizītes tēmām. Tomēr panākt jaunus lielus darījumus Krievijas prezidentam neizdevās.

Putins vienojās palielināt gāzes piegādes uz Ķīnu no 2031. gada pa esošajiem cauruļvadiem («Sibīrijas spēks» un Tālajiem Austrumiem). Tomēr jauno līgumu apjoms — 8 miljardi kubikmetru gadā — veido tikai 1,1% no gāzes ieguves Krievijā un 4% no iepriekšējā «Gazprom» eksporta uz Eiropas Savienību (200 miljardi kubikmetru gadā).

Jaunais «Rosneft» līgums par 2,5 miljoniem tonnu naftas gadā veido tikai 0,4% no ieguves Krievijā un mazāk par 1% no eksporta.

Turklāt «Gazprom» paziņoja par «juridiski saistoša memoranda» par ilgi gaidītā cauruļvada «Sibīrijas spēks-2» būvniecību parakstīšanu. Tomēr viņu paziņojumus neapstiprināja ne Ķīnas varas iestādes, ne valsts korporācija CNPC — gāzes pircējs no «Gazprom».

Tirdzniecības samazināšanās ar Ķīnu saistīta arī ar sankcijām, sūdzējās augustā rūpniecības un tirdzniecības ministrs Antons Alihanovs. Viņa teiktajā arī ietekmēja «ekonomiskais spiediens no ārpuses», tirgu svārstīgums un «iekšējie ekonomiskie procesi gan Krievijā, gan Ķīnā».