Serafima

Vārds Serafima ir dziļas reliģiskas un kultūras saknes. Tas nāk no senās grieķu valodas vārda 'σεραφείμ' (serapheím), kas nozīmē 'degošs' vai 'degošs uguns'. Hristietībā Serafims ir viens no augstākajiem eņģeļu kārtām, kas paceļas virs Dieva trona. Viņi tiek attēloti ar sešiem spārniem un apņemti ar uguni. Bībelē, pravietī Izaijas grāmatā, Serafimi tiek aprakstīti kā eņģeļu būtnes, kas pielūdz Dievu un ar savām spārniem aptver Dieva ķermeni. Pareizticībā vārds Serafima ir ļoti izplatīts un ir viens no populārākajiem sieviešu vārdiem. Pareizticīgajā baznīcā pat ir svētie un svētki, kas veltīti Serafimiem. Tautas izpratnē Serafima tiek asociēta ar debesu spēku un uguns aizsardzību, atspoguļojot simbolisko nozīmi, kas saistīta ar tā reliģisko kontekstu. Tādējādi vārds Serafima ir dziļi nozīmīgs dažādās kultūrās, saistīts ar reliģiskajām vēsturēm un uzskatiem par svētību un debesu spēkiem. Tas saglabā savu popularitāti un cieņu pareizticīgajā tradīcijā, kā arī atspoguļojas svēto un vēsturisko personību vārdos.