Ticējumi dzīvo ilgāk par jebkurām tehnoloģijām — un XXI gadsimtā mēs joprojām ticam likteņa zīmēm, lai gan viedtālruņi jau precīzāk prognozē laiku nekā burvji. No bērnības mēs dzirdam desmitiem ticējumu, bet daudzas no tām saprotam pavisam citādi, nekā mūsu senči bija iecerējuši.
Mēs jau no agras bērnības esam ieskauti daudzos tautas ticējumos, un šķiet, ka tos atceramies no galvas. Bet, ja pievērsīsim uzmanību — izrādās, ka lielāko daļu no tiem interpretējam nepareizi.
Šeit ir visizplatītākie maldījumi:
- Zirgu pakava uz laimi
Galvenais noteikums, par kuru bieži aizmirst: pakavam jākarājas "ragiem" uz augšu. Tikai tā tas "savāc" pozitīvo enerģiju un veiksmi. Ja to pakarinās uz leju, kā to dara daudzi, tad visa laimes uzlāde vienkārši iztecēs.
- Melnā kaķa ceļā
Šis ticējums tiek uzskatīts par vienu no tumšākajiem. Lai neitralizētu tā "darbību", nevajag gaidīt, kamēr kāds pirmais pāries, bet trīs reizes jāspļauj pāri kreisajam plecam vai, pēc vecā paraža, jāiet dažus soļus atpakaļ. Vēl viena iespēja — salauzt mazu kociņu uz pusēm, izmest to un tikai tad doties tālāk.
- Spogulis un aizmirstā lieta
Ja nākas atgriezties mājās pēc kaut kā aizmirsta, vecais ticējums iesaka paskatīties spogulī. Lai apmānītu netīro spēku, var mainīt kaut ko savā izskatā — piemēram, pielabot šalli vai parādīt atspulgam mēli. Uzskata, ka tas novērš "sliktās enerģijas" atgriešanos.
- Nesēji sevi apģērbu
Saskaņā ar ticējumu, šūt uz sevis — uz nelaimi un atmiņas zudumu. Bet šī uzskata saknes ir daudz prozaiskākas: senatnē sievietes bieži šuva apģērbu tieši uz sevis un aizmirsās par ēdienu krāsnī. Vīri izsmēja viņas — sak, "tā centīgi šuj, ka atmiņu sev iešuvusi". Patiesībā viss ir iespējams — vienkārši jātur diega gals mutē, lai ticējums "neizsist".
Ticējumi — tas nav tikai bailes, bet arī daļa no kultūras atmiņas. Saprotot to nozīmi, varam pārstāt baidīties no melnajiem kaķiem un apgrieztajiem pakaviem — un pat smaidīt pie katra vecā ticējuma kā atgādinājumu par mūsu senču gudrību un fantāziju.
Avots: vesti-yamal
