Ģeopolitiskās realitātes diktē tehnoloģisko suverenitāti.
Krievijā parādīsies Starlink satelītu sakaru sistēmas analogs, kas nodrošina piekļuvi platjoslas internetam jebkurā pasaules vietā, par to paziņoja “Roskosmos” vadītājs Dmitrijs Bakans. Mūsu atbilde Ilona Maska projektam saucas «Rassvet», Krievijas kosmiskā interneta versiju izstrādā aviācijas un kosmosa uzņēmums «Birojs 1440».
Panākt un apsteigt tehnoloģiju miljardieri nebūs viegli. Pirma grupa no 60 satelītiem tika palaista pirms 6 gadiem, bet šodien Starlink satelītu grupa jau sastāv no apmēram 7000 aparātiem. Ņemot vērā, ka Starlink ir daļa no citas Maska kompānijas - «Space X» - viena no raķešu un kosmosa tehnikas ražošanas līderiem, satelītu palaišana orbītā Ilonam izmaksā lētāk nekā konkurentiem. Interese par šo projektu strauji pieauga pēc tam, kad Starlink sistēmas sāka plaši izmantot kaujas darbībās. Par plāniem izvērst līdzīgas kosmiskā interneta sistēmas, izņemot Krieviju, paziņoja arī Eiropas Savienība un Ķīna.
Kā pastāstīja Andrejs Ionins, tehnisko zinātņu kandidāts, Krievijas Kosmonautikas akadēmijas korespondējošais loceklis, grupas uzņēmuma “Geoskan” ģenerāldirektora padomnieks, Starlink sistēma ir ievērojama ar to, ka jebkurā pasaules vietā tā nodrošina lietotājiem to kvalitātes standartu, pie kā mēs esam pieraduši pilsētās, pateicoties mobilajam vai fiksētajam internetam.
„Pirmajā posmā lietotājam bija jāiegādājas īpaša antena, kas maksā apmēram 1000 dolāru, bet šodien Starlink jau ir integrēts parastajā mobilajā telefonā. ASV šāda pakalpojuma - piekļuve internetam caur kosmosu - cena būs 10 dolāri. Manuprāt, nākamajam kosmiskā interneta operatoram mūsu valstī ir jāatrisina vairākas problēmas. Pirmkārt, viņiem jāintegrējas ar mobilā sakaru operatoriem, kā to izdarīja Ilons Masks ASV, jo kosmiskais internets nav alternatīva zemes internetam. Kosmiskā saziņa to tikai papildina, ļaujot garantēt piekļuvi jebkurā vietā vai gadījumā, ja uz Zemes notiek kādi ārkārtas gadījumi.
Otrā problēma, pēc Andreja Ionina domām, ir padarīt kosmisko internetu par daļu no digitālās ekonomikas, integrējot to tādās globālās digitālās ekosistēmās kā Yandex, Sber utt. Šāda veida integrācijas piemērs ir carsharing vai taksometru agregatori. Šādu pakalpojumu izveide kļuva iespējama, jo satelītu navigācija tika ieviesta biznesa modelē, kas savienoja lietotāju viedtālruņus un taksometru vadītāju ierīces vienotā sistēmā. Tieši tāpat kosmiskajam internetam jābūt daļai no digitālās ekonomikas.
„Trešā problēma ir tehnoloģiskā suverenitāte. Globālo uzņēmumu koncepcijā, kas līdz nesenam laikam bija izplatīta, atklājās ne mazāk globāla nepilnība - politisku nesaskaņu gadījumā šādu pakalpojumu var atslēgt ar pogas piespiešanu. Tāpēc valstīm, kas domā par savu suverenitāti, jāattīsta savas kosmiskā interneta sistēmas.”
„Mums vienkārši nav citas izvēles,” ir pārliecināts Andrejs Ionins, „Kosmiskā saziņa ir vispieprasītākā tur, kur dažādu iemeslu dēļ nav zemes interneta. Un mums 70 procentos teritorijas - tas ir Sibīrija, Arktika, Tālā Austrumi - interneta izveide uz zemes praktiski nav iespējama ekonomisku iemeslu dēļ. Tāpēc mums šāda sistēma nepieciešama ne tikai suverenitātei, bet arī Sibīrijas un Arktikas apgūšanai.
