Dalībniekus, kuri lietoja saules aizsargkrēmu vai nesen bija dušojusies, kodu mazāk.
Daži cilvēki ir pievilcīgi moskītiem, it kā būtu magnēti, tāpēc viņi vairāk cieš no to kodumiem. Zinātnē pagaidām nav vienota viedokļa par to, kas tieši izraisa šo efektu, pētījumi šajā jomā turpinās. Savu ieguldījumu jautājuma izpētē nesen sniedza speciālistu grupa no Nīderlandes. Viņi veica eksperimentu trīs dienu mūzikas festivāla Lowlands laikā, lai noskaidrotu, kuri no pasākuma dalībniekiem ir vairāk „patīkami” asinssūcējiem.
Pētījuma autori, kura priekšdrukas parādījās vietnē bioRxiv.org, pieņēmās, ka cilvēka pievilcību moskītiem ietekmē viņa personīgās higiēnas īpatnības un citas ieradumi, tostarp saistīti ar alkohola lietošanu. Lai pārbaudītu hipotēzi, mikrobiologs Felikss Hols kopā ar kolēģiem no medicīnas centra Radboud universitātē nolēma piesaistīt festivāla Lowlands apmeklētājus. Vasaras beigās tas katru gadu notiek Biddingheizenā, aptuveni stundas brauciena attālumā no Amsterdams, un pulcē desmitiem tūkstošu cilvēku.
Festivālā piedalījās apmēram 60 tūkstoši cilvēku. No tiem nedaudz mazāk nekā 500 piekrita kļūt par brīvprātīgajiem un kalpot zinātnei. Visi dalībnieki anonīmi aizpildīja anketas, kurās sniedza informāciju par savu higiēnu, uzturu un laika pavadīšanu festivālā, tostarp alkohola lietošanu un nakšņošanu vienatnē vai kopā ar kādu. Turklāt viņiem izmērīja temperatūru un ar alkotesteri novērtēja alkohola saturu izelpā.
Pēc tam sekoja pārbaude uz pievilcību moskītiem. Tam brīvprātīgie ievietoja roku speciāli izstrādātā akrila stikla traukā, kur atradās malārijas moskītu (Anopheles) mātītes. Trauka sānos bija perforēti laukumi. No kreisās puses atradās salda kārdinājums — ar glikozes šķīdumu piesūcināta vates paliktnis, bet brīvprātīgie pie perforētā laukuma labajā pusē pieglauda roku. Atveres bija tik mazas, ka kodums viņiem nedraudēja, bet moskīti varēja sajust cilvēka smaku. Pirms testa uzsākšanas cilvēkiem arī lūdza nedaudz uzpūst caur atverēm. Pēc procedūras beigām cilvēkiem ņēma uztriepes no labā apakšdelma, lai novērtētu.
Notiekošo traukā fiksēja video, kas vēlāk ļāva saskaitīt, cik reizes moskīti mēģināja kodināt katru cilvēku. Šie dati pēc tam tika salīdzināti ar citiem savāktajiem datiem.
Rezultātā pētnieki noskaidroja, ka asinssūcēji aktīvāk uzbruka tiem, kuri festivālā dzēra alu, kā arī smēķēja kanabidiolu vai dalīja gultu ar kādu. Dalībniekus, kuri lietoja saules aizsargkrēmu vai nesen bija dušojusies, kodu mazāk.
„Izskatās, ka moskītiem vienkārši patīk hedonisti,” komentēja pētnieki rezultātu, domājot par cilvēkiem, kuri tiecas pēc baudas. Lai gan moskīti dod priekšroku alus mīļotājiem, acīmredzot problēma nav pašā dzērienā. Pēc Feliksa Hola domām, kuru viņš pauda intervijā vietējā radio (izraksti sniedza izdevums Forbes), dzērāji, iespējams, vairāk dejoja pasākumā. Tas varēja ietekmēt viņu smakas intensitāti un pievilcību moskītiem.
Tomēr, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar paraugu izvēles īpatnībām eksperimentā (mūzikas festivāla dalībnieki, visticamāk, ir jaunāki un veselīgāki par vidusmēra cilvēku), nav iespējams izdarīt galīgo secinājumu par to, kas padara cilvēku par „magnētu” asinssūcējiem. Agrāk zinātnieki to saistīja ar citiem faktoriem: piemēram, ar paaugstinātu karboksilskābju izdalīšanos uz ādas.
