Tas ir nepopulārs viedoklis, bet iespējams, Krievija vēlējās, lai kāda no tās lidmašīnām virs Igaunijas teritoriālajiem ūdeņiem tiktu notriekta, aģentūrai LETA sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
Eksperts uzsver, ka Krievija apzināti varēja izvēlēties tieši Igaunijas robežu Baltijas jūrā, jo tā nav tik simboliska kā sauszemes robeža, kā arī jūras robeža var radīt diezgan divdomīgu situāciju, jo tajā nav izvietoti jebkādi stabiņi, kas norādītu uz robežas šķērsošanu.
Tāpat Krievija varēja apzināties, ka gaisa telpā patrulē tieši Itālijas lidaparāti un notriekšanas gadījumā to izdarītu tieši Itālija.
"Tas nozīmētu, ka to izdarīja Itālijas karavīri, un Krievijai būtu iespēja strādāt ar Rietumiem un Itālijas eliti, kurai attieksme pret Krieviju un atbalstu Ukrainai nav viennozīmīga," norāda Andžāns, piebilstot, ka šādā gadījumā Krievijai šajā dialogā būtu iespēja izplatīt tēzi, ka Baltijas valstis ved Itāliju Trešajā pasaules karā.
Tāpat arī ASV politiķiem varētu šķist, ka "šis ir aizgājis nedaudz par tālu" un Krievija varētu situāciju izmantot par labu sev, lai atbaidītu Rietumus no plašākas militārās klātbūtnes reģionā, tai skaitā Baltijas valstīs.
Eksperts atgādina par Turcijas lēmumu notriekt Krievijas lidmašīnu pirms daudziem gadiem.
"Atceroties šo gadījumu, daudzi aizmirst piebilst, ka Turcija oficiāli atvainojās par šo incidentu, kā arī Krievija izmantoja ekonomisko spiedienu pret Turciju," atgādina eksperts, papildinot, ka lidmašīnas notriekšana notikusi pavisam citā ģeopolitiskā situācijā un tas bija tikai un vienīgi Turcijas lēmums, atšķirībā no iespējamās lidmašīnas notriekšanas Igaunijā, kas skaitītos kā kolektīva atbilde.
Komentējot NATO paziņojumu, kurā tā brīdināja Krieviju pārtraukt gaisa telpas pārkāpumu praksi tās austrumu flangā, Andžāns uzsver, ka pašlaik būtu grūti iedomāties stingrāku un asāku paziņojumu, jo tas ir jāsaskaņo starp 32 valstīm.
Daudzām valstīm gribētos stingrāku paziņojumu, bet daudzas valstis, pretstatā, tieši otrādi, vēlas mīkstināt šādu ziņojumu, piemēram, Ungārija ar Turciju vai pat ASV, kuras nevēlas bojāt attiecības ar Krieviju.
Eksperts uzskata, ka NATO paziņojumā ir stingri diplomātiski vārdi, bet Krievijai ar to varētu nepietikt un tā to varētu neņemt vērā, jo "saprot pavisam citu valodu".
Jau vēstīts, ka otrdien notika Igaunijas lūgtās NATO 4.panta konsultācijas par Krievijas reaktīvo iznīcinātāju ielidošanu Igaunijas gaisa telpā pagājušajā piektdienā.
Pēc konsultācijām NATO brīdināja Krieviju pārtraukt "eskalējošo" gaisa telpas pārkāpumu praksi tās austrumu flangā.
Paziņojumā teikts, ka "Krievijai nevajadzētu būt šaubām: NATO un sabiedrotie saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izmantos visus nepieciešamos militāros un nemilitāros līdzekļus, lai sevi aizstāvētu un atturētu no visiem draudiem no visām pusēm.
Tajā piebilsts, ka NATO "turpinās reaģēt mūsu izvēlētajā veidā, laikā un jomā" un ka alianses apņemšanās ievērot tās kolektīvās aizsardzības paktu joprojām ir dzelžaina.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paziņoja, ka alianses spēki lems, vai šaut uz Krievijas lidaparātiem, kas pārkāpj tās gaisa telpu, "pamatojoties uz pieejamo izlūkinformāciju par lidaparātu radītajiem draudiem".
Rite sacīja, ka "Igaunijā NATO spēki nekavējoties pārtvēra un pavadīja lidmašīnu bez eskalācijas, jo netika konstatēts tūlītējs apdraudējums".
"Mūsu vēstījums krieviem ir skaidrs - mēs aizstāvēsim katru sabiedroto teritorijas centimetru," viņš norādīja.
Incidents Igaunijā, kura laikā NATO pacēla gaisā iznīcinātājus, notika tikai nedaudz vairāk nekā nedēļu pēc tam, kad alianse notrieca Krievijas bezpilota lidaparātus virs Polijas, un lika Varšavai pieprasīt līdzīgas sarunas.
Reaģējot uz bezpilota lidaparāta ielidošanu Polijas gaisa telpā, NATO paziņoja, ka tā pastiprina savu austrumu aizsardzību, lai palīdzētu novērst draudus no Maskavas puses.
Savā paziņojumā NATO valstis solīja, ka "sabiedrotos šie un citi bezatbildīgi Krievijas akti neatturēs no ilgstošām saistībām atbalstīt Ukrainu".
Otrdien notikušās sarunas bija trešā reize, kad tika izmantots Ziemeļatlantijas līguma 4.pants, kopš Krievija 2022.gadā sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un devītā reize, kad tas tika iedarbināts alianses 79 gadu vēsturē.
