«Labākais atbildes variants (Krievijai - red.) ir mūsu pašu un visu atturēšanas un aizsardzības spēku nostiprināšana, kā arī pieaugošais NATO militārais klātbūtne austrumu flangā,» paziņoja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Tikšanās laikā puses arī apsprieda ASV spēku klātbūtnes stratēģisko nozīmi austrumu flangā. Prezidents uzsvēra Latvijas iespējas atbalstīt kā uzņemjošo valsti gan ASV, gan multinacionālo spēku izvēršanā.
NATO ir steidzami jāsāk īstenot misija gaisa telpas aizsardzībai Baltijā, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar NATO sabiedroto spēku komandieri Eiropā un ASV spēku komandieri Eiropā ģenerāli Aleksusu Grinkeviču.
Kā aģentūrai LETA paziņoja Latvijas prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēgeris, sarunas laikā puses apsprieda aktuālo situāciju drošības jomā, spēku izvēršanu un NATO potenciālu, kā arī plānotās militārās darbības alianses austrumu flangā, īpaši gaisa aizsardzībā.
**Prezidents uzsvēra, ka Krievija ar pieaugošu intensitāti testē NATO un sabiedroto spēju un vienotību, cenšoties atturēt tos no atbalsta Ukrainai un mērķtiecīgi radot nestabilitātes un nenoteiktības sajūtu sabiedrībā.
"Labākais atbildes variants ir mūsu pašu un visu atturēšanas un aizsardzības spēku nostiprināšana, kā arī pieaugošais NATO militārais klātbūtne austrumu flangā," teica Rinkēvičs.**
Tikšanās laikā puses arī apsprieda ASV spēku klātbūtnes stratēģisko nozīmi austrumu flangā. Prezidents uzsvēra Latvijas iespējas atbalstīt kā uzņemjošo valsti gan ASV, gan multinacionālo spēku izvēršanā.
Rinkēvičs norādīja, ka Latvija atbildīgi iegulda savā aizsardzības potenciālā, lai kopā ar sabiedrotajiem nostiprinātu NATO un Eiropas Savienības austrumu robežu, paaugstinātu drošību Baltijas jūrā un gaisa telpā, veicinātu sabiedrības noturību, tostarp pret Krievijas un Baltkrievijas hibrīdkara darbībām.
NATO sabiedroto spēku komandieris Eiropā augsti novērtēja skaidro Latvijas nodomu ieguldīt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības spējās un izpildīt NATO potenciāla mērķus.
Abas puses vienojās par nepieciešamību nodrošināt prioritāro potenciālu Ukrainas aizsardzībā, tostarp ar sabiedroto finansiālo ieguldījumu ASV militārās palīdzības piegādēs un Ukrainas bruņoto spēku apmācībā.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija joprojām plāno sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% no IKP katru gadu un veikt papildu apstiprinātos ieguldījumus prioritārajā NATO programmā Ukrainai 5 miljonu eiro apmērā šogad.
Prezidents uzsvēra NATO sabiedroto spēku komandiera Eiropā un vienlaikus ASV spēku komandiera Grinkeviča vizītes nozīmīgumu laikā, kad Krievija un Baltkrievija veic aktīvu militāro mācību fāzi "Rietumi". Puses apsprieda Latvijas pieņemtos paaugstinātas gatavības pasākumus, tostarp gaisa telpas slēgšanu pierobežas zonā, kā arī plānotās NATO darbības.
