Aizsardzības ministrs Hanno Pevkur intervijā Postimees teica, ka nedrīkst iesaistīt sabiedrību diskusijā par to, kādi atturēšanas pasākumi pret Krieviju tiks izmantoti turpmāk NATO atbalsta ietvaros.
«Lūdzu, saprotiet, ka tādas lietas kā mūsu sadarbība ar sabiedrotajiem un papildu pasākumi netiek apspriesti publiski. Ir darbības, kuras mēs veicam diplomātiskajā un politiskajā līmenī, un ir darbības, kuras mēs veicam militārajā līmenī,» sacīja Pevkur.
«Varu apliecināt visiem, ka attiecībā uz valsts aizsardzību vakar notikumi parādīja, ka Igaunija spēj reaģēt uz potenciālajiem draudiem,» sacīja Pevkur un piebilda, ka sadarbībā ar Somiju, Itāliju un Zviedriju draudi ir novērsti. «Mums viss ir kontrolē.»
Viņa teiktajā tālākā darbība turpināsies praktiskajā līmenī, un jau nākamās nedēļas sākumā notiks Ziemeļatlantijas padomes sēde.
Pevkur arī atklāja Krievijas viltīgos plānus, kas sūta apkalpotas un bezpilota gaisa kuģus NATO valstu gaisa telpā.
Pēdējā laikā pieaugušās Krievijas provokācijas pret NATO valstīm ir daļa no stratēģijas, kuras mērķis ir likt rietumu valstīm saprast, ka viņu intereses ir pašas aizsardzības nodrošināšana, nevis palīdzība Ukrainai, paziņoja Pevkur.
«Un kad mēs apspriežam, vai mums šeit jāsūta vairāk iznīcinātāju vai gaisa aizsardzības līdzekļu, tas ir tieši tas, ko Krievija vēlas – lai mēs nesūtītu palīdzību Ukrainai, bet nodarbotos ar savām lietām, nevis koncentrētos uz Ukrainu. Tas ir viens no Krievijas stratēģiskajiem interesēm: lai Rietumi nodarbotos ar savām lietām, bet mēs šeit nodarbotos ar Ukrainu. Tas ir viens no galvenajiem Krievijas mērķiem šādās provokācijās,» sacīja Pevkur.
