Zinātnieki atklāja, ka parastās mušiņas — dūkoņi spēj pārvietot augu ziedputekšņus milzīgos attālumos — vairāk nekā 500 kilometru. Tas noskaidrots pētījumā uz naftas platformas Ziemeļjūrā, kuru rezultātus publicēja žurnālā Journal of Animal Ecology.
Platforma atrodas 200 kilometrus no Skotijas krasta, un tās apkārtnē simtiem kilometru nav nekādas sauszemes. Tomēr jūnijā un jūlijā uz tās masveidā nolaidās mušiņas — dūkoņi. Exeteras universitātes (Apvienotā Karaliste) pētnieki izpētīja 121 indivīdu un veica pārsteidzošu atklājumu. Ziedputekšņus atrada 92 % kukaiņu. Tā kā pašā platformā un tās apkārtnē pilnībā trūkst jebkādas veģetācijas, tas nozīmē tikai vienu — mušiņas to atnesa līdzi no kontinenta.
«Analizējot ziedputekšņu paraugus un vēja plūsmas, mēs secinājām, ka daudzas dūkoņi ieradās no Nīderlandes, Ziemeļvācijas un Dānijas — no attāluma, kas pārsniedz 500 km,» — skaidroja pētījuma galvenais autors Tobi Doils.
Kukaiņi pārnēsāja ziedputekšņus no 14 dažādiem augu veidiem. Starp tiem bija gan savvaļas sugas — nātre, jāņogas, pūpols, gan lauksaimniecības kultūras — dārzeņi, pākšaugi, graudaugi, rieksti un augļu koki.
Šis atklājums maina priekšstatu par dūkoņu lomu ekosistēmās. Iepriekš to ieguldījums apputeksnēšanā tika uzskatīts par sekundāru pēc bišu. Tagad ir skaidrs, ka šie kukaiņi var uzturēt saikni starp attāliem augu populācijām, pārnēsājot ģenētisko materiālu pāri jūrām.
«Lidojot pa visu Eiropu, dūkoņi sniedz labumu gan cilvēkiem, gan augu bioloģiskajai daudzveidībai,» — uzsvēra doktore Eva Himenes-Guri. — «Viņi ne tikai apputeksnē augus, bet arī dabiski cīnās ar kaitēkļiem, ēdot laputis.»
Zinātnieki pieļauj, ka mušiņas izmanto «pasīvā lidojuma» stratēģiju — viņi gaida, kamēr vējš pūš pareizajā virzienā, un tikai tad dodas ceļā. Naftas platforma kļuvusi par viņiem pagaidu patvērumu atpūtai garā lidojumā pāri jūrai.
