Zinātnieki no Djukas Universitātes (ASV) veic neparastu pētījumu ne inženiertehniskajās laboratorijās, bet Lemuru centrā. Viņi cenšas atklāt miega noslēpumu — lai nākotnē cilvēki varētu, kā fantastikas filmās, iemigt ilgstošā miegā starpzvaigžņu ceļojumu laikā.
Ideja nav jauna — to mēs sastopam pasakā «Guļošā skaistule» un filmā «Svešais». Bet realitātē cilvēku sasalšana kriogēnās kamerās radītu nopietnas veselības problēmas, tostarp atmiņas un domāšanas zudumu. Zinātnieki meklē citu ceļu — «siltu miegu», un viņiem palīdz mazās resnās astes lemuri no Madagaskaras.
«Iespēja pētīt ziemas miegu pie cilvēka tuvākajiem radiniekiem ir neticama veiksme,» uzsver Ana Breita, Lemuru centra zinātniskā darbiniece.
Līdz 2004. gadam zinātne nezināja, ka primāti vispār spēj iemigt. Izrādījās, ka resnās astes lemuri pavada līdz septiņiem mēnešiem gadā stāvoklī, kas atgādina stindzinājumu. Šajā laikā viņu vielmaiņa palēninās, ķermeņa temperatūra gandrīz sasniedz apkārtējās vides temperatūru, bet sirdsdarbība un elpošana kļūst gandrīz nemanāma.
Djukas lemuru centrs ir vienīgā vieta pasaulē, kur tiek turēta šo unikālo primātu koloni cilvēka uzraudzībā. Tur ir izveidotas īpašas kameras, kur var imitēt Madagaskaras klimatu un gaismas ciklus. Katram lemuram ir radio kakla siksna, kas uzrauga ādas temperatūru, bet speciāla iekārta mēra vielmaiņu.
Kāpēc tas ir nepieciešams kosmonautikā? Miegs atrisinātu vairākas kritiskas problēmas ilgstošiem kosmiskajiem lidojumiem: ievērojami samazinātos pārtikas un ūdens krājumi, būtu nepieciešams mazāk skābekļa, tiktu novērsta muskuļu un kaulu iznīcināšana, izzustu garlaicības un vientulības problēmas mēnešiem ilgu lidojumu laikā.
Breita un viņas kolēģi saņēma 30 000 dolāru grantu, lai pētītu miega īpatnības dažādās temperatūrās. Zinātnieki salīdzina divas lemuru grupas: vieni atrodas telpā ar pastāvīgu temperatūru 18–22 °C, citi — apstākļos, kur temperatūra svārstās no 12 līdz 32 °C, kā dabā.
«Lemuri stabilā telpā ir jāaktīvi silda, tērējot vairāk enerģijas,» skaidro Breita. «Bet tie, kas atrodas temperatūras svārstību apstākļos, var katru dienu pasīvi sildīties, taupot dārgos tauku krājumus.»
Īpaša uzmanība tiek pievērsta kognitīvajām funkcijām. Doktors Brendans Džonsons, veterinārārsts un pētnieks, veic ar lemuriem atmiņas un problēmu risināšanas testus — dod viņiem mīklas, par kuru risināšanu pienākas puse rozīnes.
«Galvenais jautājums: vai astronauti spēs vadīt kosmosa kuģi pēc pamodināšanas?» saka zinātnieks.
Tie paši testi tiek atkārtoti pēc miega, lai novērtētu iespējamas izmaiņas. Paralēli pētnieki pētī, kā miegs ietekmē imunitāti un iekaisuma reakcijas — ir svarīgi saprast, vai lemuri (un nākotnē arī cilvēki) var saslimt anabiozes laikā.
Lai laboratorijas dati nesakristu ar realitāti, Breitas komanda veic arī lauka pētījumus Madagaskarā. Tur aspirants Antonins Andriamahiavahana novēro savvaļas lemurus to dabiskajā vidē.
