Vardes un citi abinieki spēj ne tikai elpot, bet arī saņemt mitrumu caur savu plāno ādu, kas pārklāta ar gļotām.
Gļotas uztur tās mitrumu un padara to caurlaidīgu gaisam un ūdenim. Zem ādas atrodas blīva mazu asinsvadu tīkls, caur kuru notiek skābekļa un oglekļa dioksīda apmaiņa. Šo procesu sauc par ādas elpošanu.
Turklāt āda spēlē svarīgu lomu mitruma uzsūknēšanā: daudziem sugu pārstāvjiem ir īpašas vietas, kas spēj ātri uzņemt ūdeni. Sausās vietās vardes uzkrāj to organismā un izmanto gļotas kā aizsargbarjeru, kas ļauj tām ilgi izdzīvot bez tiešas piekļuves ūdenstilpēm.
Ādas elpošana arī palīdz abiniekiem pavadīt ilgu laiku zem ūdens un izturēt ziemas miegu. Tomēr tieši šī īpašība padara viņu ādu ārkārtīgi neaizsargātu pret piesārņojumu un klimata izmaiņām, kas apdraud dabisko dzīves vidi.
