Saskaņā ar Krievijas Enerģētikas ministrijas datiem, grūti iegūstamo krājumu daļa līdz 2030. gadam pieaugs līdz 80 % pret pašreizējiem 59 %.
Vidējā naftas ieguves pašizmaksa Krievijā pēc kara sākuma Ukrainā pārsniedza 45 dolārus par barelu. Par to raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz starptautisko kredītreitingu aģentūru S&P. Izdevumu pieaugums saistīts ar Rietumu sankciju sekām, kas apgrūtinājušas naftas ieguvi, un ar tradicionālo atradņu izsīkšanu. Saskaņā ar prognozēm, līdz desmitgades beigām naftas ieguve Krievijā var samazināties vismaz par 10 %, kas rada apdraudējumu Kremlim militārajā ekonomikā. Naftas un gāzes sektors veido līdz trešdaļai federālā budžeta ienākumu, un šī daļa samazināsies, samazinoties ieguves apjomiem, norāda WSJ.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Maskavai izdevies saglabāt salīdzinoši stabilu ieguves un eksporta līmeni, koncentrējoties uz esošo atradņu apkalpošanu, nevis jaunu izpēti. Tomēr naftas krājumi galvenajos reģionos — Rietumsibīrijā, Urālos un Volgā — ātri izsīkst. Cerības saglabāt ieguves apjomus Krievija saista ar Arktikas atradnēm, taču to apgūšana tiek kavēta sankciju, skarbā klimata un sarežģītās ģeoloģijas dēļ.
Saskaņā ar Krievijas Enerģētikas ministrijas datiem, grūti iegūstamo krājumu daļa līdz 2030. gadam pieaugs līdz 80 % pret pašreizējiem 59 %. "Tas nozīmē, ka gan kapitāla, gan operatīvie izdevumi šādas naftas ieguvei pieaugs," paziņoja ministrijas vietnieks Pāvels Sorokins forumā "Krievijas enerģētikas nedēļa".
Sankcijas ierobežojušas Krievijas uzņēmumu piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un iekārtām. Valstī trūkst mūsdienu programmatūras datu analīzei naftas ieguvē, kā arī dažādu sensoru urbšanas iekārtām, kas nodrošina datus reālajā laikā. "Gazpromneft" ģenerāldirektors Aleksandrs Djukovs pagājušajā gadā norādīja uz aptuveni 200 nepieciešamo iekārtu pozīciju trūkumu, kuru uzņēmums, pēc viņa teiktā, plāno novērst līdz 2027. gadam.
Papildu problēmas ir ledus klases tankkuģu trūkums Arktikas pārvadājumiem un kvalificētu darbinieku trūkums, daļa no kuriem tika nosūtīti uz fronti vai pameta valsti. Tas noveda pie algu pieauguma nozarē un materiālu izmaksu palielināšanās. Sankcionētās iekārtas iegāde caur trešām valstīm arī izmaksā dārgāk nekā pirms "SVO".
Kā norāda izdevums, pat strauja kara izbeigšana un sankciju atcelšana neatrisinās visas problēmas Krievijas naftas nozarē, kuras, pēc S&P analītiķu domām, jau ir atmetušas sektoru gadiem atpakaļ.
"Naftas ieguve kļūst arvien grūtāka un dārgāka, pasliktinošā resursu bāze prasa arvien lielākas pūles katru gadu, lai vienkārši saglabātu to pašā līmenī. Krievijas naftai tas būtībā ir ilgs un pakāpenisks atvadu process," uzskata S&P Global eksperts Metjū Seidžers.
"Milzīgu tradicionālo naftas atradņu zelta laikmets Krievijā ir palicis pagātnē," konstatēja Darja Melņika, Rystad Energy konsultāciju uzņēmuma izpētes un ieguves viceprezidente.
