Daudzi saimnieki vismaz reizi saskārušies ar pārsteidzošu parādību: kaķis, atrodoties desmitiem kilometru attālumā no mājām, kaut kādā veidā atgriežas atpakaļ.
Cilvēkiem tas ir īsts mīklas jautājums, jo ceļš, ko pārvar dzīvnieks, bieži vien nav acīmredzams un pat bīstams. Gadu desmitiem speciālisti centušies izskaidrot fenomenu "kaķu navigators", taču vienotas versijas joprojām nav.
Kāpēc jautājums tik ļoti interesē zinātniekus
Kaķu spēja orientēties izraisa interesi ne tikai zooloģijā, bet arī fizioloģijā, kā arī pētnieku vidū, kas nodarbojas ar dzīvnieku uzvedības izpēti. Cilvēkam ir ierasti paļauties uz redzi, atmiņu vai karti, bet kaķiem, šķiet, ir papildu "instrumenti", kas ļauj atrast ceļu pat tur, kur viņi nekad iepriekš nav bijuši.
Daudzie novērojumi liecina, ka mājas mīluļi spēj atgriezties ierastajā vietā pēc dienām un nedēļām pēc pazušanas. Dažreiz dzīvnieki pārvar desmitiem kilometru, bet dažreiz atrod ceļu caur pilnīgi svešām teritorijām.
Neizturīgas hipotēzes
Dažādos gados tika izvirzītas dažādas versijas. Daži zinātnieki pieņēmās, ka kaķi orientējas pēc smaržas, citi — ka viņi atceras vizuālos orientierus. Tomēr abas skaidrojumi izrādījās nepietiekami.
Smarža nespēj saglabāties tālās distancēs un noteikti nevar vadīt dzīvnieku caur desmitiem kilometru. Attiecībā uz vizuālajiem orientieriem kaķi bieži atgriežas mājās no teritorijām, kur viņiem nekas nav pazīstams: ne ceļi, ne ēkas.
Tika apspriesta arī versija, ka dzīvnieki seko pēdām — bet arī tā neizturēja pārbaudi. Pārāk bieži kaķi atgriezās mājās ne pa taisno ceļu, bet veicot apvedceļus, kas izslēdz vienkāršu sekošanu savai smaržai vai saimnieku smaržai.
Zemes magnētiskā lauka loma
Šodien vispārliecinošākā izskatās hipotēze, ka kaķi izmanto Zemes magnētisko lauku kā sava veida kompasu. Eksperimenti parādīja: ja uz dzīvnieku iedarbojas ar speciāliem magnētiem, tā spēja orientēties tiek traucēta. Kaķis apjūk un nevar atgriezties mājās.
Tas apstiprina ideju, ka dzīvniekiem ir īpašs "magnētiskais sensors", kas ļauj just virzienu. Interesanti, ka līdzīgi mehānismi atklāti arī migrējošām putniem, kā arī dažām zivīm. Bet kaķiem šī spēja ir pētīta daudz mazāk.
Mehānisms joprojām paliek noslēpums
Pat neskatoties uz magnētiskās hipotēzes apstiprinājumu, pētnieki atzīst: pilnīgas izpratnes par procesu joprojām nav. Zinātnieki nevar precīzi pateikt, kur tieši kaķa organismā atrodas šis "magnētiskais sensors" un kā tas mijiedarbojas ar smadzenēm.
Ir pieņēmums, ka jutīgie šūnas var atrasties acīs vai deguna apvidū, kur dzīvniekiem ir koncentrēts daudz nervu galu. Bet galīgu pierādījumu pagaidām nav.
Tautas novērojumi un reālas stāsti
Saimnieki bieži dalās stāstos par to, kā viņu mīluļi atgriezās mājās no tālienes. Ir zināmi gadījumi, kad kaķis pēc pārcelšanās meklēja iepriekšējo mājokli un atrada to, pārvarot desmitiem kilometru. Ir bijušas situācijas, kad dzīvnieki devās prom no dārza un pēc nedēļām atkal nonāca pie dzīvokļa durvīm pilsētā.
Šādi fakti apstiprina: runa ir par iedzimtu spēju, nevis par nejaušību. Iespējams, ka kaķi kombinē vairākus "instrumentus" — smaržas, dzirdi, atmiņu un to pašu "iebūvēto kompasu".
Ko saka zoologi
Lielākā daļa speciālistu uzskata, ka ceļa meklēšanas procesā kaķis paļaujas uz veselu signālu kopumu. Viens magnētiskais lauks nav pietiekams, lai izskaidrotu visus atgriešanās gadījumus. Iespējams, ka dzīvnieki arī izmanto ultraskaņas, kas nav dzirdamas cilvēkam, kā arī uztver gandrīz nemanāmus gaisa un zemes svārstījumus.
Tādējādi kaķis var salikt mozaīku no daudziem faktoriem, kas galu galā ļauj viņam nonākt vajadzīgajā vietā.
Kaķu "navigācijas talanta" noslēpums nav pilnībā atklāts. Zinātnieki ir pārliecināti tikai par to, ka Zemes magnētiskais lauks spēlē galveno lomu. Bet acīmredzami ir arī cits: kaķiem ir īpašs sajūtu un prasmju kopums, kas ļauj viņiem redzēt pasauli citādi nekā cilvēkam. Tieši tāpēc viņi paliek mums par radībām ar noslēpumu un mistiku.
Atstāt komentāru