Trūka 34 preparāti, no kuriem 16 iekļauti nepieciešamo zāļu sarakstā.
Zāļu trūkums ES valstīs kļūst arvien akūtāks un pagājušajā gadā sasniedza rekordlielu līmeni: šādus datus sniedz Revīzijas palāta.
Problēma, saskaņā ar šo dokumentu, saasinās, trūkstot vispārējai Eiropas kontroles struktūrai šajā jomā un pastāvot lielām likumu atšķirībām starp valstīm.
Laikā no 2022. līdz 2024. gadam Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) saņēma ziņojumus par 136 kritiska zāļu trūkuma gadījumiem. Saskaņā ar datiem no šī gada marta, trūka 34 preparāti, no kuriem 16 iekļauti Eiropas Komisijas nepieciešamo zāļu sarakstā.
Šajā sarakstā zāles iekļūst ražošanas problēmu, straujas pieprasījuma pieauguma vai ražotāja lēmuma par to izņemšanu no tirdzniecības dēļ — jebkura faktora, kas ierobežo piegādes uz laiku vai pastāvīgi.
Viens no galvenajiem problēmu avotiem, ko uzskata Revīzijas palāta, ir datu fragmentācija par zāļu pieejamību un to krājumiem. Dažādās valstīs tiek noteikti atšķirīgi noteikumi.
Piemēram, Nīderlandē zāļu ražotājam ir pienākums vismaz divus mēnešus iepriekš informēt veselības ministriju par krājumu trūkumu, ja gaidāmais piegādes termiņš pārsniedz divas nedēļas.
Savukārt kaimiņvalstī Beļģijā ražotājs var gaidīt līdz brīdim, kad krājumi faktiski būs izsmelti.
Acīmredzot ražotājs par to informē tikai savas valsts uzraudzības iestādes, un tās vēlāk nodod šo informāciju vispārējām Eiropas iestādēm. Praksē šī atskaitīšanās var kavēties vai pat pazust. Dažas valstis, saskaņā ar auditoru datiem, vispār nesniedz Briseles iestādēm šādu informāciju.
Ziņojumā norādīts, ka par problēmu ir zināms jau daudzus gadus, ES ir veicis vairākus nopietnus soļus, pieņemot likumus par kritiski svarīgām zālēm — taču situācija neuzlabojas.
Auditori atzīmēja, ka šajos likumos trūkst piespiedu mehānismu — piemēram, sankciju — kas ļautu Eiropas Komisijai vai EMA nodrošināt atskaitīšanās pienākumu izpildi.
