Vasarā daudzi izvēlas saules aizsargkrēmu, vadoties tikai pēc SPF skaitļa uz iepakojuma. Taču ne visi zina, ko šis rādītājs patiesībā nozīmē. Dermatologi skaidro: pareiza SPF marķējuma izpratne palīdz efektīvāk aizsargāt ādu no saules apdegumiem un samazināt priekšlaicīgas novecošanās risku.
Ko nozīmē SPF skaitļi?
Saīsinājums SPF nozīmē Sun Protection Factor jeb saules aizsardzības faktoru. Tas norāda, cik efektīvi līdzeklis aizsargā ādu no UVB starojuma, kas izraisa saules apdegumus.
Piemēram, ja bez aizsardzības āda sāk apsārt pēc aptuveni vienas minūtes saulē, tad teorētiski SPF 30 var paildzināt šo laiku līdz 30 minūtēm, bet SPF 60 — līdz 60 minūtēm. Tomēr praksē aizsardzības ilgumu ietekmē arī svīšana, peldēšanās, ādas tips un saules intensitāte.
Kāpēc SPF 50 aizsargā labāk nekā SPF 30?
Daudzi uzskata, ka starp SPF 30 un SPF 50 nav lielas atšķirības. Tomēr dermatologi norāda uz būtisku niansi.
SPF 30 aiztur aptuveni 97 % UVB starojuma, savukārt SPF 50 — apmēram 98 %. Atšķirība šķiet neliela, taču SPF 30 caurlaiž aptuveni par 50 % vairāk kaitīgā starojuma nekā SPF 50.
Tāpēc augstāks SPF līmenis ir īpaši svarīgs cilvēkiem ar gaišu, jutīgu vai saules apdegumiem pakļautu ādu.
Biežākā kļūda, lietojot saules aizsargkrēmu
Augsts SPF bieži rada maldīgu drošības sajūtu. Daudzi domā, ka krēms ar SPF 50+ pasargā visu dienu, tādēļ aizmirst par citiem aizsardzības pasākumiem.
Visbiežāk pieļautās kļūdas:
-
krēms netiek atkārtoti uzklāts pēc peldēšanās vai intensīvas svīšanas;
-
saulē tiek pavadīts pārāk ilgs laiks;
-
netiek lietota galvassega vai saulesbrilles;
-
netiek meklēta ēna dienas karstākajās stundās.
Svarīgi atcerēties, ka neviens saules aizsardzības līdzeklis nenodrošina simtprocentīgu aizsardzību.
Saules aizsardzības pamatnoteikumi
-
Izvēlieties saules aizsargkrēmu ar SPF 30 vai augstāku, bet gaišai ādai — SPF 50.
-
Uzklājiet līdzekli 15–20 minūtes pirms došanās ārā.
-
Atjaunojiet aizsardzību ik pēc divām stundām un pēc peldēšanās.
-
Izvairieties no tiešiem saules stariem laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00.
-
Valkājiet cepuri vai citu galvassegu.
-
Lietojiet saulesbrilles ar UV aizsardzību.
-
Izvēlieties vieglu apģērbu, kas nosedz plecus un rokas.
-
Neaizmirstiet par lūpu balzamu ar SPF.
-
Dzeriet pietiekami daudz ūdens.
-
Atcerieties, ka arī mākoņainā laikā ultravioletais starojums sasniedz ādu.
Ko darīt saules apdeguma gadījumā?
Saules apdegums ir ādas bojājums, ko izraisa ultravioletais starojums. Jo ātrāk tiek sniegta palīdzība, jo vieglāk norit atveseļošanās.
Dodieties ēnā
Ja āda kļuvusi sarkana un karsta, nekavējoties pārtrauciet uzturēšanos saulē.
Atdzesējiet ādu
Izmantojiet vēsu dušu vai mitras kompreses 10–15 minūtes. Ūdenim jābūt vēsam, nevis ledainam.
Dzeriet vairāk šķidruma
Apdegums veicina šķidruma zudumu, tādēļ ir svarīgi dzert pietiekami daudz ūdens.
Lietojiet nomierinošus līdzekļus
Var palīdzēt:
- alvejas gels;
- viegli mitrinoši krēmi bez spirta un smaržvielām;
- speciāli līdzekļi pēc sauļošanās.
Saudzējiet ādu
Izvairieties no skrubjiem, pīlingiem un agresīviem kosmētikas līdzekļiem līdz pilnīgai sadzīšanai.
Izvēlieties brīvu apģērbu
Vislabāk piemēroti viegli kokvilnas audumi, kas nekairina bojāto ādu.
Ko nevajadzētu darīt?
-
Neuzklājiet uzreiz pēc apdeguma eļļu, vazelīnu vai ļoti taukainus krēmus.
-
Nelietojiet spirtu saturošus losjonus.
-
Nelieciet ledu tieši uz ādas.
-
Nepārduriet radušās tulznas.
Kad nepieciešama ārsta palīdzība?
Meklējiet medicīnisku palīdzību, ja parādās:
-
plašas tulznas;
-
paaugstināta ķermeņa temperatūra;
-
drebuļi;
-
izteikts nespēks;
-
reibonis;
-
slikta dūša vai vemšana;
-
dehidratācijas pazīmes.
Saules aizsargkrēms joprojām ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt ādu no ultravioletā starojuma, taču tas nav vienīgais aizsardzības līdzeklis. Pat augsts SPF neatceļ nepieciešamību izvairīties no ilgstošas uzturēšanās saulē, lietot galvassegu un regulāri atjaunot aizsargkrēma kārtu. Tieši kompleksa pieeja palīdz saglabāt ādas veselību un samazināt priekšlaicīgas novecošanās risku.
