Mūsdienu vecāki cenšas pasargāt bērnus no jebkādām grūtībām, taču pētījumi liecina, ka pārmērīga kontrole var radīt pretēju efektu. Pēc zinātnieku domām, tieši rīcības brīvība, patstāvīgas izvēles un pat nelieli riski palīdzēja iepriekšējo paaudžu bērniem attīstīt psiholoģisko noturību, pašapziņu un spēju tikt galā ar stresu.
Jaunākie pētījumi rāda, ka pašregulācijas prasmes un zemāks trauksmes līmenis agrākajās paaudzēs lielā mērā veidojās tieši pateicoties lielākai patstāvībai.
Tolaik vecāki nekontrolēja katru bērna soli, taču noteica skaidras robežas, piemēram: «Mājās jābūt līdz plkst. 20.00.» Bērni paši mācījās plānot savu laiku un uzņemties atbildību par savu rīcību. Mūsdienās pārmērīga kontrole un vēlme pasargāt bērnu no jebkādām grūtībām nereti rada pretēju efektu — veicina trauksmi, emocionālu nedrošību un sociālu noslēgtību.
Kas ir pārmērīga vecāku kontrole?
Zinātnieki analizēja 52 pētījumus par bērnu audzināšanu un salīdzināja agrākās pieejas ar mūsdienu tendencēm. Kā norāda UNIAN, mūsdienu audzināšana nereti pārkāpj robežu starp rūpēm un pārlieku kontroli, kas var kavēt bērna attīstību.
Pārmērīga iesaiste izpaužas situācijās, kad pieaugušie iejaucas pat tad, ja reālu risku gandrīz nav. Piemēram, vecāki paši risina bērna konfliktus ar draugiem, pārraksta viņa skolas darbus vai strīdas ar treneri par to, ka bērns nav iekļauts pamatsastāvā.
Pēc Jeilas Universitātes Emocionālā intelekta centra pētnieka Marka Breketa teiktā, pašregulācija ir prasmju kopums, kas palīdz pārvaldīt emocijas. «Šīs prasmes vislabāk attīstās tad, kad pieaugušie ir blakus, bet nesteidzas atrisināt katru problēmu bērna vietā.»
Kāpēc brīva un riskanta spēle ir psiholoģiskās noturības pamats?
Pētījumi apstiprina, ka brīvas rotaļas bez stingriem noteikumiem būtiski ietekmē bērna emocionālo attīstību.
Austrālijas pētnieki novēroja 2213 bērnus un secināja, ka tie bērni, kuri pirmsskolas vecumā vairāk iesaistījās nestrukturētās rotaļās, pēc diviem gadiem demonstrēja labākas pašregulācijas prasmes.
Savukārt Britu Kolumbijas Universitātes speciālistu analīze parādīja, ka tā dēvētās riskantās rotaļas — kāpelēšana kokos, aktīvas spēles un apkārtnes izpēte bez pastāvīgas pieaugušo uzraudzības — pozitīvi ietekmē veselību, pašapziņu un sociālās prasmes.
Kāpēc mūsdienu bērni retāk spēlējas ārā?
Bērnu brīvības ierobežošana ir sarežģīts jautājums, ko ietekmē sabiedrības pārmaiņas un drošības apsvērumi.
Saskaņā ar Nuffield fonda pētījumu, kurā piedalījās 18 303 bērni no 16 valstīm, galvenais iemesls, kādēļ vecāki nevēlas ļaut bērniem patstāvīgi pārvietoties, ir intensīvā satiksme.
Papildu ierobežojumus rada arī izglītības iestādes. 2024. gada pētījums parādīja, ka daudzu skolu politika galvenokārt vērsta uz jebkādu risku novēršanu, nevis brīvas un aktīvas spēlēšanās veicināšanu.
Kas palīdzēja 60.–70. gadu bērniem kļūt patstāvīgākiem?
Svarīga loma bija arī stabilai ikdienas rutīnai un mazākam izvēļu skaitam.
Daudzi 60.–70. gadu bērni dienu sāka pēc līdzīga režīma. No viņiem sagaidīja, ka ikdienas pienākumi tiks izpildīti neatkarīgi no garastāvokļa vai vēlmes. Šāda pieeja palīdzēja attīstīt disciplīnu, atbildības sajūtu un spēju rīkoties bez ilgstošas emocionālas sagatavošanās.
Psiholoģiskā noturība neveidojas pati no sevis. Tā rodas ikdienas situācijās, kurās bērnam ir iespēja pieņemt lēmumus, kļūdīties, pārvarēt nelielas grūtības un mācīties no pieredzes.
Speciālisti aicina vecākus dot bērniem vairāk vecumam atbilstošas brīvības — ļaut pašiem pieņemt vienkāršus lēmumus, pārdzīvot nelielas vilšanās un meklēt risinājumus sadzīves problēmām.
Bērns, kurš regulāri sastopas ar mēreniem izaicinājumiem un mācās pārvarēt grūtības, biežāk izaug par patstāvīgu, pārliecinātu un emocionāli noturīgu pieaugušo.
Speciālisti uzsver: vecāku uzdevums nav pilnībā pasargāt bērnu no visiem riskiem, bet gan radīt drošu vidi, kurā viņš var pakāpeniski iegūt dzīves pieredzi. Tieši šāda pieeja palīdz veidot pašpārliecinātu, atbildīgu un emocionāli noturīgu personību.
