Pat regulāri sporta treniņi nespēj pilnībā kompensēt ilgstošas sēdēšanas kaitējumu organismam. Pie šāda secinājuma nonākusi Aga Hana universitātes aspirante Samina Akhtar no Pakistānas, kura brīdina: mazkustīgs dzīvesveids tieši ietekmē vielmaiņu, asinsriti un sirds veselību.
Mūsdienu cilvēks ievērojamu dienas daļu pavada sēdus — birojā, automobilī vai pie dažādiem ekrāniem. Zinātnieki norāda, ka daudzi cilvēki krēslā pavada līdz pat 10 stundām dienā, un šāds dzīvesveids pakāpeniski palielina nopietnu slimību risku.
Pētījumi rāda, ka 2. tipa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību risks pieaug proporcionāli laikam, kas pavadīts sēžot.
Kāpēc ilgstoša sēdēšana ir tik kaitīga?
Speciālisti skaidro, ka ilgstošas sēdēšanas laikā kāju muskuļi — lielākie glikozes patērētāji organismā — praktiski netiek izmantoti. Tas palēnina asinsriti un samazina fermentu aktivitāti, kas palīdz šķelt taukus asinīs.
Rezultātā:
-
paaugstinās cukura līmenis asinīs;
-
pasliktinās tauku vielmaiņa;
-
asinsvadi cieš no sliktākas cirkulācijas;
-
pieaug slodze sirdij.
Šie procesi bieži notiek nemanāmi, taču negatīvās sekas organismā uzkrājas gadiem ilgi.
Vai sports kompensē sēdošu dzīvesveidu?
Daudzi uzskata, ka vakara treniņš pilnībā kompensē vairākas stundas, kas pavadītas pie rakstāmgalda. Tomēr Samina Akhtar uzsver, ka tā nav.
Pēc viņas teiktā, ilgstošas sēdēšanas izraisītie vielmaiņas traucējumi saglabājas pat cilvēkiem, kuri regulāri sporto. Fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas, taču tās nevar pilnībā neitralizēt ilgstošu nekustīgumu visas dienas garumā.
Kā samazināt kaitējumu?
Eksperti uzsver, ka svarīgākais ir regulāra kustība dienas laikā.
Zinātnieki iesaka:
-
ik pēc 30–60 minūtēm piecelties no krēsla;
-
īsi izstaigāties;
-
izkustēties vai izstaipīties vismaz piecas minūtes;
-
izmantot iespēju vairāk staigāt darba dienas laikā.
Pat īsas mikropauzes palīdz aktivizēt vielmaiņu un liek muskuļiem atkal efektīvāk pārstrādāt glikozi un taukus.
Darba videi jāmainās
Pētnieki aicina arī darba devējus vairāk domāt par darbinieku veselību.
Speciālisti iesaka:
-
ieviest galdus darbam stāvus;
-
mudināt cilvēkus biežāk kustēties;
-
organizēt īsas pastaigu pauzes;
-
samazināt nepārtrauktu sēdēšanas laiku.
Pēc ekspertu domām, tieši regulāra kustība visas dienas garumā ir efektīvākais veids, kā cīnīties ar tā dēvēto “sēdošo slimību”.
Pēc redakcijas domām, ilgstošas sēdēšanas lielākā problēma ir tā, ka cilvēks bieži nejūtas nevesels un nepamana riskus ikdienā. Taču arvien vairāk pētījumu apliecina: veselībai svarīgi ir ne tikai sporta treniņi, bet arī tas, cik aktīvi mēs kustamies visas dienas laikā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru