Psiholoģe-profilere Līdija Kutuzova skaidro, kādas pazīmes var liecināt par melošanu cilvēka runā un uzvedībā. Pēc speciālistes teiktā, daudzi cilvēki mēdz izskaistināt realitāti, un, pēc ekspertu novērojumiem, šāda uzvedība biežāk sastopama vīriešu vidū.
Eksperte uzsver, ka būtiska loma melošanas atpazīšanā ir cilvēka uzvedības novērošanai stresa situācijās. Emocionālas spriedzes brīžos kļūst grūtāk kontrolēt savas reakcijas, tāpēc neverbālie signāli var izpausties izteiktāk.
Pozas un attāluma izmaiņas
Pēc Līdijas Kutuzovas teiktā, viens no iespējamiem signāliem var būt ķermeņa pozas maiņa. Ja sarunas laikā cilvēks pēkšņi atkāpjas, atgāžas krēslā vai palielina attālumu, tas var liecināt par iekšēju diskomfortu vai vēlmi kaut ko slēpt.
Mīmika un sejas izteiksme
Eksperte iesaka pievērst uzmanību arī mīmikai. Patiesas emocijas parasti parādās spontāni un uzreiz, savukārt nepatiesas reakcijas var būt aizkavētas vai izskatīties nedabiskas. Šāda neatbilstība biežāk kļūst pamanāma saspringtu sarunu laikā.
Vārdu un žestu neatbilstība
Vēl viena pazīme var būt neatbilstība starp teikto un ķermeņa valodu. Piemēram, cilvēks saka “jā”, bet vienlaikus noliedzoši krata galvu. Šādas pretrunas, pēc speciālistes teiktā, var norādīt uz iekšēju konfliktu starp sacīto un patiesajām izjūtām vai nodomiem.
Secinājums
Vienlaikus psiholoģe uzsver, ka atsevišķi žesti vai reakcijas paši par sevi nav pierādījums melošanai. Lai izdarītu pamatotus secinājumus, ir svarīgi vērot cilvēka uzvedību dažādās situācijās un ņemt vērā kopējo signālu kopumu — mīmiku, ķermeņa valodu, intonāciju un sarunas kontekstu.
