Nesenie pētījumi parādīja — tas, cik bieži cilvēks iet uz tualeti, ir atkarīgs tikai no viena vitamīna.
Zinātnieki, pētot ģenētiskos faktorus, kas nosaka zarnu darbību, noskaidroja, ka izkārnīšanās biežums var būt atkarīgs no vitamīna B1 (tiamīna). Pētnieki koncentrējās uz zarnu motorikas pētīšanu — pārtikas pārvietošanās ātrumu pa gremošanas traktu. Problēmas ar motoriku izraisa aizcietējumus, caureju un kairinātu zarnu sindromu. Neskatoties uz šo traucējumu izplatību, to rašanās precīzie bioloģiskie mehānismi palika neskaidri.
Zinātnieki un ģenētiķi analizēja vairāk nekā 260 000 Eiropas un Austrumāzijas iedzīvotāju ģenētisko materiālu. Sākotnējais pētījuma mērķis nebija atklāt saiknes ar vitamīniem, taču iegūtie dati norādīja uz atkarību starp tualetes apmeklējumu biežumu un gēniem, kas regulē tiamīna vielmaiņu.
Pētnieki identificēja divus konkrētus gēnu variantus, kas ietekmē olbaltumvielas, kas piedalās tiamīna transportēšanā un aktivācijā. Izrādījās, ka šo gēnu noteiktu versiju nesēji atšķīrās pēc izkārnīšanās reižu skaita. Tālākā «UK Biobank» datu analīze apstiprināja: diēta, kas bagātināta ar vitamīnu B1 (tiamīnu), pozitīvi ietekmē izkārnīšanās regularitāti, lai gan cilvēkiem ar atklātajām ģenētiskajām īpatnībām šī saistība izrādījās citāda.
Tiamīns ir sastopams pilngraudu produktos, riekstos, gaļas un zivju produktos. Lai gan agrāk šo vitamīnu uzskatīja par enerģijas vielmaiņas galveno komponentu, tā ietekme uz zarnu veselību kļuva par aktīvu zinātnisku diskusiju objektu tikai nesen.
Zinātnieki uzskata, ka turpmākie pētījumi ļaus izstrādāt personalizētas pieejas aizcietējumu, caurejas un kairinātu zarnu sindroma ārstēšanai, balstoties uz pacienta individuālajām īpatnībām, tostarp ģenētisko noslieci.
