Zāles pret grēmām samazina kuņģa skābes ražošanu. No vienas puses, tas atvieglo simptomus, no otras — traucē organismam uzņemt svarīgas minerālvielas. Cik ilgi drīkst lietot tabletes pret grēmām? Un kādas sekas var radīt to nekontrolēta lietošana?
Pēc statistikas datiem, katram piektajam Eiropas iedzīvotājam grēmas rodas no vienas līdz vairākām reizēm dienā. Un, lai gan grēmas var būt nopietnu slimību, tostarp gastrīta, čūlas un pat kuņģa vēža, simptoms, daudzi uztver to kā pārejošu diskomfortu, kā pārēšanās vai citu uztura kļūdu sekas.
Liela daļa cilvēku gadu gaitā lieto tabletes pret grēmām, neapzinoties, kādu kaitējumu tās var nodarīt organisma funkcijām.
Vieni no visbiežāk izrakstītajiem līdzekļiem ir zāles ar aktīvo vielu omeprazolu. Šie preparāti pieder pie protonu sūkņa inhibitoru grupas (PSI). Tie nomāc fermentu, ko sauc par protonu sūkni, kas atrodas kuņģa gļotādā un piedalās sālsskābes veidošanā. Vienkāršāk sakot, zāles pret grēmām samazina kuņģa skābes ražošanu.
Var šķist, ka mazāk skābes ir labāk — nav dedzināšanas un diskomforta. Problēma ir tā, ka kuņģa skābe organismam ir nepieciešama. Tā sašķeļ ēdienu un pārveido minerālvielas tādā formā, ko organisms var uzņemt. Tādēļ PSI lietošana traucē uzturvielu uzsūkšanos.
Cik ilgi var lietot omeprazolu?
«PSI ieteicami īslaicīgai lietošanai — parasti ne ilgāk kā astoņas nedēļas. Tomēr bieži novēro hronisku un nekontrolētu lietošanu, kas rada bažas par iespējamiem veselības riskiem,» norāda Sanpaulu Federālās universitātes zinātnieki.
Brazīlijas pētnieki 60 dienu garumā žurkām deva zāles ar omeprazolu. Eksperiments parādīja, kādas izmaiņas notiek organismā pēc ilgstošas zāļu pret grēmām lietošanas.
Attīstās anēmija
Kuņģa skābes trūkuma dēļ organismam kļūst grūtāk uzņemt no pārtikas nākošo dzelzi.
«PSI lietošanas laikā hemoglobīna rādītāji pakāpeniski pazeminājās. Šie dati liecina, ka ilgstoša medikamentu lietošana var samazināt hemoglobīna līmeni,» norāda zinātnieki.
Dzīvniekiem, kas saņēma zāles pret grēmām, novērotas zemākas dzelzs koncentrācijas salīdzinājumā ar kontroles grupu. Turklāt dzelzs līmenis sāka samazināties jau 10. eksperimenta dienā.
Papildus tam zāļu lietošanas dēļ dzīvniekiem strauji samazinājās arī vara līmenis, kas arī nepieciešams dzelzs uzsūkšanai.
Kauli kļūst trausli
Kalcijs ir vēl viena minerālviela, ko organisms kavēti saņem tablešu pret grēmām dēļ. Pētījums parādīja, ka kalcija līmenis aknās žurkām, kas saņēma ārstēšanu, būtiski samazinājās, savukārt liesā tas pieauga.
«Tā kā tikai aptuveni 1% kalcija organismā glabājas audos, tostarp liesā, šāda uzkrāšanās var liecināt par kalcija izmantošanas samazināšanos kaulos, kas potenciāli saistīts ar osteoporozi žurkām, kas saņēma ārstēšanu,» skaidro zinātnieki.
Citi ar cilvēkiem veikti pētījumi ir parādījuši, ka ilgstoša zāļu pret grēmām lietošana palielina lūzumu risku.
Turklāt eksperimentā ar grauzējiem noskaidrojās, ka kalcijs sāka uzkrāties asinīs, kas var novest pie sirds un asinsvadu komplikācijām, tostarp hipertensijas.
Parādās nieru problēmas
Ilgstoša zāļu pret grēmām lietošana izraisa kālija un magnija trūkumu. Zināms, ka šo minerālvielu deficīts saistīts ar palielinātu hroniskas nieru slimības risku.
Traucēta imūnsistēmas darbība
Žurkām, kas lietoja PSI, ievērojami pieauga leikocītu līmenis, kas norāda uz iekaisuma reakciju.
«Limfocīti spēlē centrālo lomu adaptīvajā imunitātē, piedaloties antivielu ražošanā un imunitātes regulēšanā. Šīs izmaiņas var atspoguļot imūnsistēmas traucējumus žurkām, kas saņēma ārstēšanu,» norāda zinātnieki.
Turklāt iepriekšējie pētījumi parādīja, ka zāles pret grēmām spēj samazināt to šūnu aktivitāti, kas aizsargā organismu no baktērijām, tādējādi veicinot mikrobu vairošanos. Cilvēkiem ar samazinātu imunitāti tas var būt īpaši bīstami.
