Stress ietekmē svaru dažādi: vieniem tas nomāc apetīti un veicina svara zudumu, citiem izraisa pārēšanos un svara pieaugumu. Galvenais iemesls šādām atšķirībām nav metabolisma «temperatūra», bet hormonu un uzvedības reakcijas uz stresu, rāda zinātniskie pētījumi.
Kad cilvēks izjūt stresu, viņa organismā aktivizējas tā dēvētā atbildes reakcija, kurā galveno lomu spēlē hormons kortizols — daļa no «cīņas vai bēgšanas» mehānisma.
Akūta stresa laikā šis hormons var īslaicīgi nomākt apetīti: organisma uzmanība pārorientējas uz tūlītēju reaģēšanu uz draudu, nevis uz gremošanu. Šādās situācijās cilvēki tiešām var zaudēt svaru.
Tomēr ilgstoša vai hroniska stresa gadījumā paaugstināts kortizola līmenis var novest pie pretēja efekta. Hroniski paaugstināts kortizols saistās ar pastiprinātu izsalkuma sajūtu, tendenci izvēlēties kalorijām bagātu pārtiku ar augstu ogļhidrātu un tauku saturu, kā arī ar lēnāku enerģijas līdzsvara atjaunošanos pēc ēšanas.
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri piedzīvo ilgstošu stresu, kortizola izdalīšanās ir saistīta ar izmaiņām ēšanas uzvedībā un paškontroles samazināšanos, kas laika gaitā var novest pie svara pieauguma.
Turklāt stresa ietekme uz organismu neaprobežojas tikai ar hormoniem: vairāki pētījumi apstiprina, ka stress var arī mainīt apetīti, motivāciju fiziskai aktivitātei un pārtikas izvēli.
Kopumā šie faktori izskaidro, kāpēc vieniem cilvēkiem stresa periodu rezultātā novērojams ķermeņa masas zudums, bet citiem — tās pieaugums.
Dažādas organisma reakcijas uz stresu nav vājuma vai gribasspēka trūkuma pazīme, bet atspoguļo sarežģītu fizioloģiju, kurā galveno lomu spēlē hormoni, ēšanas paradumi un nervu sistēmas individuālās īpatnības. Lai uzturētu veselīgu svaru nervu spriedzes periodos, svarīgi ne tikai strādāt ar uzturu, bet arī samazināt stresa līmeni ar fizisko aktivitāti, kvalitatīvu miegu un psiholoģiskajām tehnikām.
