Šajā vecumā bieži ir spēcīga kognitīvā un emocionālā slodze.
Līdz 40 gadiem daudzi pamana, ka agrākā izturība pazūd un nogurums kļūst hronisks. Tomēr iemesls nav tik daudz novecošanā, cik fizioloģisko sistēmu izmaiņu kopumā. Par to raksta «The Conversation».
Jaunībā bioloģiskie procesi darbojas maksimāli: muskuļu masa ir maksimāla, mitohondriji efektīvi, miegs ietver vairāk dziļo atjaunošanās fāžu. Hormonālie ritmi arī ir stabilāki, jo kortizols, melatonīns, augšanas hormons un dzimumhormoni tiek izdalīti pēc paredzamiem cikliem, uzturot vienmērīgu mundruma līmeni.
Ar vecumu šīs sistēmas nepārstāj darboties, taču pakāpeniski mainās. Muskuļu masa samazinās bez spēka slodzēm, mitohondriji darbojas mazāk efektīvi, miegs kļūst fragmentēts — pat saglabājoties kopējam ilgumam, atjaunošanās fāžu īpatsvars samazinās. Sievietēm īpašu lomu spēlē hormonālās svārstības, kas traucē termoregulāciju un miega ritmus.
Turklāt ap 40 gadu vecumu bieži sakrīt kognitīvās un emocionālās slodzes maksimums: vadības funkcijas, atbildība par ģimeni. Prefrontālās garozas darbs prasa ievērojamu enerģijas patēriņu. Vienlaikus pētījumi rāda, ka vēlāk situācija var stabilizēties tādēļ, ka hormonālās sistēmas atkal izlīdzinās, kognitīvā slodze samazinās un fiziskā aktivitāte joprojām uzlabo vielmaiņu un enerģijas līmeni.
