Vecāku beznosacījumu mīlestības trūkums var atstāt spēcīgu nospiedumu bērna psihē un ietekmēt viņa uzvedību un emocionālo stāvokli nobriedušā vecumā. Psihologi izceļ vairākas raksturīgas pazīmes, pēc kurām var pazīt, ka sieviete bērnībā nav saņēmusi pietiekamu atbalstu un pieņemšanu — un kas turpina ietekmēt viņas pašvērtējumu un starppersonu attiecības.
Vecāku mīlestība — tās nav tikai rūpes par bērna fiziskajām vajadzībām, bet arī emocionāls atbalsts, pieņemšana un drošības sajūta. Ja šīs fundamentālās sastāvdaļas pietrūkst, meitai var attīstīties kompensējoši uzvedības modeļi, kas izpaužas jau pieaugušā dzīvē. Eksperti nosauc vairākus tādus marķierus.
Hronisks perfekcionisms un bailes no neveiksmes
Ja bērnībā mīlestība šķita nosacīta — pieejama tikai par sasniegumiem vai uzvedību atbilstoši vecāku gaidām, tas var novest pie iekšējas pārliecības, ka «mani var mīlēt tikai tad, ja esmu ideāla». Rezultātā pieaugusi sieviete tiecas būt bez kļūdām darbā un izskatā, kā dēļ izjūt pastāvīgu spiedienu un trauksmi.
Pastāvīga vajadzība pēc uzmanības
Emocionāla kontakta trūkums bērnībā liek pieaugušajiem meklēt apstiprinājumu savai nozīmei ārpusē — ar apbrīnu, komplimentiem vai redzamu popularitāti apkārtējo vidū. Šādi mēģinājumi aizpildīt iekšējo uzmanības deficītu var maskēties kā harismātiska vai ekstravaganta uzvedība, bet būtībā atspoguļo emocionālu atkarību no citu atzinības.
Pārmērīga agresija vai naidīgums
Ja bērns bērnībā nejutās droši un sastapās ar emocionālu noraidījumu vai aukstumu, viņam var veidoties aizsardzības stratēģija, izmantojot konfliktus ar apkārtējiem. Agresija kļūst par ierastu reakcijas veidu uz stresu vai neuzticību, pat ja tas nav pamatoti.
Emocionāla apātija un pastāvīgas skumjas
Dažām sievietēm emocionālā trauma izpaužas samazinātā dzīves enerģijā, intereses zudumā par aktīvu līdzdalību dzīvē, sociālajā izolācijā vai depresijas simptomos. Hroniska apātija var slēpt dziļu pārliecību, ka neviens nerūpējas par viņām tā, kā tam vajadzētu būt vecāku ģimenē.
Uzmācīga vēlme palīdzēt citiem
Dažas pieaugušas sievietes ar mīlestības deficītu cenšas kompensēt savu iekšējo tukšumu ar pārmērīgām rūpēm par citiem. Tas var izskatīties kā cēla vēlme atbalstīt apkārtējos, bet būtībā atspoguļo mēģinājumu iegūt atzinību, kuru bērnībā nav saņēmušas.
...Psihologi uzsver, ka šādi uzvedības modeļi ne vienmēr nozīmē slikti pavadītu bērnību, bet signalizē par emocionālām plaisām, kas varēja izveidoties silta, bezaizspriedumu un pastāvīga atbalsta trūkuma dēļ bērnībā.
