Šodien šķiet, ka neironu tīklu tehnoloģijas ir iesakņojušās daudzās mūsu dzīves jomās — no darba un mācībām līdz izklaidei un pat privātai sarakstei. Reizēm jūs saņemat ziņu, kas izskatās loģiska un nevainojami gramatiska, bet tomēr rodas sajūta: „Tātad to uzrakstīja cilvēks vai…?“
Kā norāda **sociālo tīklu mārketinga eksperts Ruslans Giļmanovs, ja pievērš uzmanību detaļām, tad mākslīgi ģenerēta teksta pazīmes kļūst diezgan acīmredzamas. Zemāk — galvenās no tām.
Aizdomīgi ideāli — pirmais signāls
Pirmais, kas parasti krīt acīs, — pārlieku pareiza struktūra un nevainojams ziņas stils. Bieži tā izskatās tā, it kā autors to būtu pārlasījis un rediģējis daudzas reizes, izvēloties visprecīzākos izteicienus. Ikdienas sarakstē mēs rakstām citādi — steidzamies, pieļaujam drukas kļūdas, izmantojam emocijas un ne vienmēr rūpējamies par ideāli izkoptu formu.
Savukārt neironu tīkls tiecas pēc maksimālas kārtības un loģiskas secības. Dažkārt tas noved pie tā, ka teksts izskatās pārāk formāls vai, gluži pretēji, pārlieku emocionāls tur, kur to negaidāt.
Personības trūkums — otrā pazīme
Sarakste ar dzīvu cilvēku parasti nes autora personības nospiedumu: pazīstamu manieri, raksturīgus izteicienus, dažkārt atsauces uz kopīgiem notikumiem vai detaļām. Algoritmu radītajos tekstos šādu „personisko pēdu“ visbiežāk nav.
Pat ja ziņa ir pieklājīga vai emocionāla, tai var pietrūkt tieši individuālā konteksta, kas padara tekstu dzīvīgu un sasaistītu ar konkrētu cilvēku.
Vēl viena metode — pajautāt pašam mākslīgajam intelektam
Tiem, kas šaubās par ziņas izcelsmi, reizēm palīdz vienkāršs triks: lūgt pašam neironu tīklam komentēt tekstu vai uzminēt tā autoru. Daudzi mūsdienu modeļi prot atpazīt datorģenerācijas raksturlielumus — analizējot struktūru un argumentācijas secību.
Ir arī īpaši tiešsaistes servisi, kas analizē tekstu, lai noteiktu iespējamo MI ģenerāciju, izceļot fragmentus, kas visbiežāk parādās neironu tīklu atbildēs.
Kāpēc neironu tīkli vēl nemāk nodot cilvēka dzīvīgumu
Neskatoties uz spēju kārtīgi salikt frāzes, neironu tīkls nespēj patiesi izdzīvot emocijas, pārdzīvot notikumus vai ieguldīt ziņās savu dzīves pieredzi — to, kas padara tekstu patiesi dzīvīgu un cilvēcīgu.
MI var imitēt emocijas, bet tas tās nepārdzīvo. Rezultātā šādas ziņas bieži izskatās gludas, bet attālinātas, bez iekšējās vibrācijas, kas raksturīga dzīvajai saziņai.
Tātad, kam vērts pievērst uzmanību. Ziņu, kas šķiet pārāk kārtīga, universāla vai nav saistīta ar īstu cilvēku, var būt izveidojis algoritms, nevis jūsu sarunu biedrs.
