Klikšķi un krakšķēšana locītavās var rasties dažādu iemeslu dēļ. Dažos gadījumos skaņa rodas mīksto audu — cīpslu vai muskuļu — saskares dēļ ar kaulu izaugumiem kustības laikā. Šādi vienreizēji klikšķi parasti neizraisa sāpes un tiek uzskatīti par fizioloģiskas normas variantu. Visbiežāk tā novērojams lielajās locītavās, piemēram, gurnu locītavā.
Kavitācija: kas notiek pirkstos
Mazajām locītavām, tostarp pirkstu locītavām, raksturīgs cits mehānisms. Runa ir par kavitācijas procesu. Locītava ir hermētiska kapsula, piepildīta ar sinoviālo šķidrumu. Straujas kustības vai izstiepšanas laikā locītavas dobuma tilpums palielinās, spiediens tajā samazinās, un šķidrumā veidojas mikroskopiskas tukšuma vietas. Tajās atdalās gāzes, kas iepriekš bija izšķīdušas šķidrumā, veidojot burbuļus.
Zinātnieki joprojām strīdas, kas tieši rada skaņu — šo burbuļu veidošanās brīdis vai to vēlākā sabrukšana, tomēr pats mehānisms tiek uzskatīts par labi izpētītu.
Mīts par artrītu un ko saka zinātne
Ilgi uzskatīja, ka ieradums krakšķināt pirkstus noved pie artrīta attīstības. Šis uzskats plaši izplatījās sabiedrībā, taču zinātnisku apstiprinājumu tam ilgi neatrada.
Kāds 1990. gada pētījums ar 74 cilvēku dalību parādīja, ka cilvēkiem, kuri regulāri krakšķina pirkstus, satvēriens vidēji pat bija spēcīgāks. Tomēr speciālisti uzsver, ka šāda izlase ir pārāk maza galīgiem secinājumiem.
60 gadu ilgais eksperiments
Vispazīstamākais piemērs bija ASV ārsta Donalda Ungera eksperiments. 60 gadu laikā viņš divas reizes dienā apzināti krakšķināja tikai kreisās rokas pirkstus — kopumā ne mazāk kā 36 000 reižu. Pēc eksperimenta beigām rentgens neuzrādīja artrīta pazīmes noslogotajā plaukstā.
Lai gan šis novērojums attiecās tikai uz vienu cilvēku, tas kļuva simbolisks. 2009. gadā Ungeram par to piešķīra Ig Nobela balvu — apbalvojumu par pētījumiem, kas sākumā šķiet jautri, bet liek aizdomāties.
Kaitīgs, noderīgs vai neitrāls
Mūsdienu medicīna uzskata, ka regulāra pirkstu krakšķēšana ar lielu varbūtību neizraisa nopietnas sekas. Turklāt krakšķi var rasties spontāni, bez apzinātas piepūles, un to uzskata par normālu fizioloģisku parādību.
Vienlaikus pierādījumu par šā ieraduma labumu arī nav. Daži cilvēki norāda uz subjektīvu atslābinājuma sajūtu, taču objektīva medicīniska apstiprinājuma šim efektam nav.
Kad pievērst uzmanību
Ja pirkstu krakšķēšana notiek reizi pa reizei un to nepavada sāpes, nav iemesla satraukumam. Tomēr, ja ieradums kļūst piespiedu, tiek veikts apzināti un aizņem ievērojamu daļu laika, speciālisti iesaka padomāt par tā cēloņiem. Šādās situācijās krakšķēšana var būt ne tik daudz fizioloģiska, cik uzvedības rakstura, un tad ir jēga apspriest situāciju ar ārstu vai psihologu.
