Šajā vecumā cilvēks sāk skaidrāk just, kas patiešām ir svarīgs un kas tikai atņem spēkus un laiku.
Brieduma vecumā mainās vērtības, prioritātes un skatījums uz dzīvi. Psihologi iesaka atteikties no dažiem ieradumiem, uzskatiem un lietām, lai dzīvotu vieglāk, brīvāk un apzinātāk.
Piecdesmit gadi nav noslēgums, bet skaidrība. Šajā vecumā cilvēks sāk skaidrāk just, kas patiešām ir svarīgs un kas tikai atņem spēkus un laiku. Daudzas lietas, kas reiz šķita svarīgas, pēc 50 zaudē jēgu. Problēma ir tā, ka lielāko daļu no tām var atlaist daudz agrāk un dzīvot vieglāk jau tagad. Atteikšanās no liekā nav ierobežošana, bet atbrīvošanās no tā, kas vairs nekalpo jūsu laimei, veselībai un iekšējam mieram.
No kādiem ieradumiem jāatsakās pēc 50, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi
Pastāvīga tieksme kādam kaut ko pierādīt. Gadiem ejot, nāk sapratne: jūsu vērtība neprasa pierādījumus. Pēc 50 vēlme radīt iespaidu, attaisnoties vai sacensties ar citiem kļūst vienkārši lieka. Ja no tā atteiksieties tagad, varēsiet atbrīvot milzīgu enerģijas krājumu.
Dzīve pēc citu cerībām. Sociālās lomas «tā pieņemts», «ko cilvēki teiks» — viss tas pakāpeniski zaudē spēku. Pēc 50 kļūst acīmredzami, ka dzīvot nevajag pēc citu cilvēku scenārijiem, bet pēc savām sajūtām. Jo ātrāk to sev atļausiet, jo pilnīgāka būs dzīve.
Bailes no pārmaiņām. Brieduma vecumā cilvēks saprot: stabilitāte bez attīstības ir stagnācija. Pēc 50 bailes no jaunā nav piesardzība, bet pašierobežojums. Ja tagad iemācīsities pieņemt pārmaiņas, dzīve kļūs elastīgāka un interesantāka.
Toksiskas attiecības. Ar vecumu tolerance pret psiholoģisku diskomfortu strauji samazinās. Pēc 50 kļūst īpaši jūtams, ka saziņai vajadzētu vai nu piepildīt, vai beigties. Atteikšanās no toksiskām saitēm nav nežēlība, bet rūpes par sevi.
Lietu krāšana «katram gadījumam». Materiālie krājumi vairs neasociējas ar drošību. Pēc 50 svarīgāk kļūst telpa, vieglums un kārtība. Jo agrāk sāksiet atbrīvoties no liekā, jo brīvāka būs jūsu iekšējā sajūta.
Dzīves atlikšana «uz vēlāku laiku». Pēc 50 frāze «vēl paspēšu» mainās uz «gribu dzīvot tagad». Tieši tāpēc jau šodien ir vērts pārstāt gaidīt ideālo brīdi priekiem, ceļojumiem, pārmaiņām un sapņu īstenošanai.
Paškritika kā motivācijas metode. Jaunībā paškritika šķiet attīstības dzinējs. Taču ar vecumu kļūst skaidrs: tā izsmeļ. Pēc 50 priekšplānā izvirzās atbalsts, nevis pastāvīga neapmierinātība ar sevi.
Salīdzināšana ar citiem. Pēc 50 kļūst acīmredzams, ka katram ir savs dzīves ritms, ceļš un jēga. Salīdzināšana zaudē jebkādu lietderību un tikai sagrauj iekšējo harmoniju.
Pārmērīga nodarbinātība bez prieka. Darbs tikai darba dēļ, pastāvīga noslogotība bez prieka zaudē jēgu. Pēc 50 cilvēki sāk vairāk novērtēt laiku, nevis statusu.
Ticība, ka labākais jau aiz muguras. Tā ir viena no bīstamākajām ilūzijām. Pēc 50 dzīve nebeidzas, tā vienkārši maina formu. Atteikšanās no šīs domas atver ceļu uz jaunu jēgu, mieru un dziļumu.
