Zāļu derīguma termiņš ir periods, kura laikā ražotājs garantē to efektivitāti. Bet kas notiks, ja iedzert tableti, kuras derīguma termiņš ir beidzies? Par negaidītām sekām, lietojot antibiotikas ar beigušos derīguma termiņu, stāsta farmakoloģe.
Mēs bieži pērkam zāles rezervei, cerot, ka tās tomēr nebūs nepieciešamas. Rezultātā mājas aptieciņā sakrājas desmitiem iepakojumu ar tabletēm, kurām beidzies derīguma termiņš. Labi, ja laikus pamanījāt un izmetāt. Bet, ja steigā iedzērāt, nepaskatoties uz datumu uz iepakojuma, vai cerējāt, ka zāles darbosies arī pēc derīguma termiņa beigām?
Tādas situācijas arī gadās Nolēmāt iedzert antibiotikas, bet aptiekā tās bez receptes nevar nopirkt. Un te mājas krājumos atrodas nepabeigts iepakojums. Tomēr eksperti brīdina: lietot antibiotikas ar beigušos derīguma termiņu ir īpaši bīstami, tās var izraisīt dzīvībai bīstamu Fanconi sindromu. Pastāstām, kas tas ir un kā tas izpaužas.
«Saskābušu pienu var saost pēc smaržas. Ar zālēm tā izdarīt nav iespējams,» saka Krasnojarskas GMU farmakoloģijas un klīniskās farmakoloģijas katedras vadītāja Olga Veseļova.
Eksperte uzsver, ka medikamenti ir droši un efektīvi tikai tajos termiņos, ko norādījis ražotājs, un ar nosacījumu, ka tie tiek pareizi glabāti.
«Zāles pēc derīguma termiņa beigām kategoriski nedrīkst lietot, var parādīties to toksiskais efekts. Piemēram, ilgstoši glabājot, antibiotikās veidojas oksidēti produkti, kas izraisa Fanconi sindromu — potenciāli letālu slimību ar nieru funkcijas traucējumiem,» norāda farmakoloģe.
Slimība nosaukta par godu Gvido Fanconi, Šveices pediatram, kurš pirmo reizi aprakstīja šo patoloģiju. Fanconi sindroms ir nieru slimība, kurā nieru kanāliņi nespēj nodrošināt glikozes, aminoskābju un citu organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanos. Rezultātā viss tas tiek zaudēts ar urīnu, kas noved pie daudziem sarežģījumiem.
Fanconi sindroms var būt iedzimts un iegūts. Bērniem slimība attīstās ģenētisku mutāciju dēļ un izpaužas ar attīstības aizkavēšanos un rahītu. Pieaugušajiem Fanconi sindroms var attīstīties saindēšanās ar smago metālu sāļiem, piemēram svina, dzīvsudraba, urāna un kadmija dēļ, ķīmisko vielu ietekmē, nieru slimību un multiplās mielomas (kaulu smadzeņu audzējs) rezultātā. Vēl viens biežs slimības cēlonis — antibiotikas ar beigušos derīguma termiņu.
Ir reģistrēti gadījumi, kas saistīti ar perorālās antibiotikas tetraciklīna lietošanu pēc derīguma termiņa beigām, kas noveda pie Fanconi sindroma. Šādas toksicitātes avoti ir tetraciklīna sadalīšanās produkti (piemēram, epianghidrotetraciklīns vai anghidrotetraciklīns). Tie bojā nieru kanāliņu šūnas, traucējot to darbību.
«Pacientiem bija novērojamas tādas pazīmes kā nelabums, vemšana un metaboliska acidoze (ķermeņa skābuma paaugstināšanās. — Red. piez.) 2–8 dienu laikā pēc antibiotiku derīguma termiņa beigām,» par klīniskajiem gadījumiem stāstīts žurnālā «Antibiotics».
Citu Fanconi sindroma pazīmju vidū ir pastiprinātas slāpes, bieža urinēšana, vājums, nogurums un muskuļu atrofija, kā arī sāpes kaulos.
Turklāt pie zālēm, kas saistītas ar sindroma attīstību, pieder daži pretvīrusu līdzekļi, piemēram, nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitori, ķīmijterapijas līdzekļi (piem., cisplatīns), imūnsupresanti (piem., azatioprīns), karboanhidrāzes inhibitori (piem., acetazolamīds).
Pateicoties savlaicīgai ārstēšanai, detoksikācijai un zaudēto uzturvielu papildināšanai, Fanconi sindroms, ko izraisījušas zāles ar beigušos derīguma termiņu, pāriet, un nieru kanāliņu funkcija atjaunojas. Tomēr izveseļošanās var aizņemt vairākas nedēļas.
