Svīstat miera stāvoklī? Ārsti nosauc 5 bīstamas sirds problēmas 0 112

Agrīnajos sirds un asinsvadu slimību posmos bieži parādās nespecifiski simptomi. Tie var būt tik nenozīmīgi, ka neizraisa bažas. Piemēram, pastiprināta svīšana dažkārt šķiet parasta reakcija uz stresu vai karstumu, taču patiesībā tā var signalizēt par nopietnām problēmām. Aleksandrs Ostaškovs, terapeits, kardiologs, gastroenterologs, pastāstīja, kā atpazīt šādas pazīmes un saprast to nozīmi veselībai.

Svīšana un sirds slimības: slēptas briesmas

Sviedri ir šķidrums, ko izdala īpaši dziedzeri. Tie galvenokārt sastāv no ūdens, bet satur arī sāļus, minerālvielas un citas vielas. Galvenā sviedru funkcija ir termoregulācija. Kad ķermeņa temperatūra paaugstinās, sviedri palīdz atdzesēt ādu, tādējādi regulējot ķermeņa temperatūru.

Tomēr svīšana var rasties ne tikai fiziskas slodzes vai karstuma dēļ. Tā var būt arī signāls par problēmām. Uzmanību tai ir vērts pievērst, ja svīšana kļūst pārmērīga un novērojama miera stāvoklī, bez redzama iemesla. Pat slimību agrīnajos posmos organisms sūta signālus, un galvenais ir iemācīties tos pamanīt un pareizi interpretēt. Te palīdzēs ārsts.

Pastiprināta svīšana var būt saistīta ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām. Šis simptoms var parādīties slimības agrīnajos posmos un pavadīt jau hroniskas slimības.

1. Išēmiskā sirds slimība

Tas ir stāvoklis, kad sirds nesaņem pietiekamu daudzumu skābekļa koronāro artēriju sašaurināšanās dēļ. Išēmiskā sirds slimība bieži saistīta ar aterosklerozi, kad uz asinsvadu sieniņām veidojas nosēdumi, kas tos sašaurina. Rezultātā audos nonāk mazāk barības vielu un skābekļa.

Išēmiskā sirds slimība var izpausties ar sāpēm krūtīs, elpas trūkumu un, protams, pastiprinātu svīšanu. Šis simptoms rodas skābekļa trūkuma dēļ, kas liek organismam aktivizēt aizsargmehānismus.

2. Stenokardija

Tas ir išēmiskās sirds slimības veids. Slimībai raksturīgas lēkmjveida sāpes krūtīs, kuras var pavadīt svīšana — uz ādas parādās auksti sviedri.

Slimība visbiežāk saistīta ar aterosklerotisko nosēdumu veidošanos. Sāpes parādās un pastiprinās fiziskas vai emocionālas slodzes laikā. Simptomi pāriet atpūtas laikā vai pēc nitroglicerīna lietošanas.

3. Ateroskleroze

Tā ir slimība, kura sašaurina asinsvadus. Tas saistīts ar aterosklerotisko nosēdumu veidošanos. Tās rodas tostarp arī pārmērīga «sliktā» holesterīna dēļ asinīs.

Sirds un citi audi nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu, tāpēc audi strādā ar maksimālu slodzi. Rezultātā parādās elpas trūkums un pastiprināta svīšana.

Svarīgi atzīmēt, ka ateroskleroze ilgstoši var pastāvēt bez izteiktiem simptomiem, un tie, kas ir, piemēram, svīšana, var palikt nepamanīti.

4. Arteriālā hipertensija

Tas ir stāvoklis, kam raksturīgs pastāvīgs paaugstināts asinsspiediens. Hipertensijai raksturīgi daudzi simptomi. Viens no tiem ir pastiprināta svīšana. Pie hipertensijas sirdij kļūst grūtāk sūknēt asinis. Skābekļa bads ir stress organismam, un tā rezultātā parādās pastiprināta svīšana. Sviedru izdalīšanās slimības kontekstā bieži paliek nepamanīta.

5. Hipertensijas krīze

Tā ir strauja asinsspiediena paaugstināšanās — virs 200 mm Hg. Šāds stāvoklis var būt dzīvībai bīstams. Hipertensijas krīzes laikā svīšana var būt viens no pirmajām pazīmēm — spiediena rādītāji gandrīz vienlaikus paaugstinās, un parādās citi simptomi, kas prasa medicīnisku palīdzību.

Svīšana kā problēmu sākuma pazīme##

Pastiprināta svīšana var ne tikai norādīt uz esošām problēmām, bet arī veicināt to attīstību. Piemēram, sievietēm menopauzes laikā, kad mainās hormonu līmenis, svīšana var palielināties karstuma viļņu dēļ.

Seksuālo hormonu — estrogēnu — ražošanas samazināšanās dēļ hipotalāms, kas atbild par termoregulāciju, kļūdaini uztver normālu temperatūru kā paaugstinātu un iedarbina atbilstošu reakciju — sviedru izdalīšanos. Karstuma viļņi tiek pieskaitīti pie t.s. vazomotorajām reakcijām, kas ietekmē arī asinsvadu darbību. Šāda pārmērīga asinsvadu «trenēšana» palielina slodzi uz sirdi un asinsvadiem un paaugstina slimību risku.

Pastiprināta svīšana var būt dažādu stāvokļu un slimību simptoms. Ir svarīgi atcerēties, ka tā var norādīt uz sirds problēmām. Šo simptomu ignorēt nedrīkst. Ja pamanāt, ka svīstat vairāk nekā parasti, īpaši miera stāvoklī, jāvēršas pie terapeita vai kardiologa.