Ja esat nolēmuši nedaudz iesauļoties līdz jaunajam gadam, zinātnieki lūdz to rūpīgi pārdomāt. Pat vienreizēja došanās uz solāriju var negatīvi ietekmēt organisma stāvokli.
Atceraties, kā agrāk bija modē iet uz solāriju? Sievietes to apmeklēja regulāri, lai izskatītos tā, it kā tikko būtu atgriezušās no ilgām brīvdienām pie jūras. Pašlaik iedeguma mode pamazām atgriežas, pievienojoties veselīga dzīvesveida trendam. Ķermenim vajadzētu būt veselīgam, ar vēderpreses muskuļiem, bet ādai — bronzas krāsā un vienmērīgi gludai.
Tomēr, ja jūs vēlaties iesauļoties, labāk to darīt dabiski, neaizmirstot par saules aizsargkrēmiem. Saskaņā ar jaunu pētījumu, ko veica Ziemeļrietumu medicīnas centrs un Kalifornijas Universitāte Sanfrancisko, solāriju apmeklēšana gandrīz trīskāršo melanomas — agresīva ādas vēža veida - attīstības risku. Turklāt šāda ieraduma dēļ mūsu DNS arī tiek «sadragāta».
Zinātnieks Pedrams Džerami jau vairāk nekā 20 gadus pēta ādas vēzi. Viņš pamanīja, ka visbiežāk melanomu atklāj sievietēm, kas vecākas par 50 gadiem. Eksperts nolēma noskaidrot šādas statistikas likumsakarības.
Lai to izdarītu, Džerami kopā ar savu pētniecības grupu salīdzināja aptuveni trīs tūkstošu cilvēku, kuri apmeklēja solāriju, medicīniskās kartes ar trim tūkstošiem vienas vecuma grupas cilvēku, kuri nekad nav apmeklējuši solāriju.
Komanda konstatēja, ka melanoma bija diagnosticēta 5,1% cilvēku, kuri apmeklēja solāriju, salīdzinājumā ar 2,1% tiem, kas nekad nav uz to devušies. Pēc korekcijas pēc vecuma, dzimuma, saules apdegumu vēstures un iedzimtās predispozīcijas tika noteikts, ka solārija apmeklēšana palielina ādas vēža risku 2,85 reizes.
Vienlaikus melanoma parādījās ķermeņa vietās, kas parasti ir pasargātas no ultravioleto staru iedarbības, piemēram, jostas daļā un sēžamvietā. Šie rezultāti apstiprina hipotēzi, ka solārijs var izraisīt nopietnākus DNS bojājumus nekā saule.
Lai pārbaudītu šo hipotēzi, zinātnieki izmantoja jaunas tehnoloģijas, lai sekvencētu atsevišķu melanocītu DNS (ādas šūnas, kas ražo pigmentu un kurās rodas melanoma) trīs ādas donoru grupām.
Pirmajā grupā iekļāva 11 cilvēkus, kuri ilgstoši izmantojuši solāriju.
Otrajā — deviņus cilvēkus, kuri nekad nav apmeklējuši solāriju, bet bija salīdzināmi ar pirmo grupu pēc vecuma, dzimuma un vēža riska.
Trešajā grupā iekļāva ādas paraugus no sešām personām, kuras bija mirušas. Tas bija nepieciešams kontroles pārbaudei.
Zinātnieki sekvencēja 182 atsevišķus melanocītus un atklāja, ka tiem, kuri izmantoja solāriju, ādas šūnās bija gandrīz divas reizes vairāk mutāciju nekā kontroles grupas šūnās un ka tās ar lielāku varbūtību saturēja mutācijas, kas saistītas ar melanomu.
«Uzturoties saulē brīvā dabā, lielākais kaitējums skar aptuveni 20% ādas,» saka Džerami. «Solāriju lietotājiem mēs novērojām tās pašas bīstamās mutācijas gandrīz uz visas ādas virsmas.»
Eksperti ir pārliecināti, ka solāriji molekulārā līmenī maina ādas šūnas tā, kā tas nenotiek, pakļaujoties parastajai saules gaismai. Zinātnieki vēlas, lai dažādās valstīs aizliegtu solāriju apmeklēšanu nepilngadīgajiem, kā arī īstenotu izglītojošas kampaņas, īpašu uzmanību pievēršot mākslīgās saules kaitīgumam.
«Kad jūs pērkat cigarešu paciņu, uz tās ir norādīts, ka tas var izraisīt plaušu vēzi. Mums jāveic līdzīga kampaņa pret solāriju izmantošanu — tas ir pirmās klases kancerogēns, tāpat kā tabakas dūmi un azbests,» saka Džerami.
Viņš aicina visus, kuri daudz laika pavada sauļojoties, veikt pārbaudi pie dermatologa un onkologa. Un pēc iespējas ātrāk atteikties no solāriju apmeklēšanas, lai saglabātu veselību.
